Spēles, izņemot sportu, es nespēlēju jau sen. Alkoholu lietoju ļoti reti: varu iedzērt glāzi vīna vienu vai divas reizes gadā labā kompānijā un tikai, ja ir ļoti labs iemesls. Man noteikti nepatīk moralizēt par tēmu, kas ir labs un kas ir slikts, jo katram cilvēkam ir sava taisnība. Bet manā konkrētajā gadījumā man pilnīgi pietika ar manu interesi par finanšu tirgiem, jo pirmie darba gadi šajā jomā bija interesanti, bet diezgan nogurdinoši: nepieciešamība apgūt milzum daudz jaunu zināšanu un prasmju; vēlme pastāvīgi būt “tirgū”, proti, pastāvīgi sekot līdzi mūsdienu lielajai informācijas plūsmai; pārdzīvojumi par veiksmēm un neveiksmēm un tā tālāk. Citiem vārdiem sakot, spēlēt man negribējās. Bet spirta un ūdens savienojumi dažādās izpausmēs un koncentrācijās dvēseli noteikti neārstē. Vismaz nevienu šādā veidā izārstētu es savā mūžā vēl nekad neesmu saticis. Tomēr viena publikācija lika man atgriezties pie šīs tēmas.

Tas nav nekāds noslēpums, ka finanšu instrumentu ieguldījumu joma piedzīvo “bumu” pēdējā pusotra gada laikā. Piemēram, ASV brokeru kompānijas “Charles Schwab” pasūtītā pētījuma rezultāti liecina, ka 15% ASV neprofesionālo investoru sāka ieguldīt līdzekļus finanšu tirgos tieši 2020. gadā. Kompānija pat apzīmēja šo cilvēku grupu kā “investoru paaudzi”. Tā ietver dažādu vecuma kategoriju pārstāvjus (skat. 1. attēlu zemāk). Bet kopumā šī paaudze ir jaunāka, nedaudz mazāk turīga, optimistiskāka un tiecas apgūt šo jomu pēc iespējas ātrāk.

Jau daudz ir rakstīts par to ar ko ir skaidrojama šāda interese: karantīna, brīvā laika un līdzekļu pieejamība, optimisms attiecībā uz finanšu tirgu perspektīvām. Tomēr tas viss izskaidro KĀPĒC cilvēki iegulda līdzekļus, neizskaidrojot to KĀ viņi to dara. Nesen publicētais pētījums tieši to arī parādīja (skat. 2. attēlu).

Tas, ka 2/3 investoru pieņēma investīciju lēmumus impulsīvi, atrodoties emocionāli ne visai stabilā stāvoklī, mani nepārsteidza. Tomēr tas, ka katrs trešais no viņiem iegādājās vai pārdeva akcijas, atrodoties alkohola reibumā, noteikti pārsteidz. “Z paaudzes” vidū šis īpatsvars sasniedza 85% un 59%, attiecīgi. Vispārsteidzošākais ir tas, ka jaunāko paaudžu pārstāvji kopumā lieto alkoholu mazākā daudzumā, salīdzinot ar vecākajām paaudzēm.

Tas visticamāk ir skaidrojams ar to, ka trūkstot ieguldījumu veikšanas pieredzei, kā arī pateicoties videospēļu spēlēšanas pieredzei, abas nodarbības, būdamas ārēji līdzīgas, izraisa zināmu asociāciju. Ne velti daudzu neprofesionālajiem investoriem paredzēto tirdzniecības platformu izstrādātāji padara to lietotāja saskarni jeb interfeisu līdzīgu spēļu konsolēm. Savukārt, profesionālajiem investoriem paredzētās tirdzniecības platformas drīzāk atgādina gigantiskas datu bāzes ar “sulīgi” melno saskarni “Bloomberg” termināļa gadījumā bez jebkāda mājiena uz “rotaļīgumu”. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tas tiek darīts, ir diezgan acīmredzama: investīciju procesa “geimifikācija” jeb spēļošana ļauj piesaistīt un noturēt klientus, vēršoties pie tiem pašiem instinktiem, ar kuru palīdzību veiksmīgi piesaista un notur “geimerus”. Var atgādināt, ka pēdējā pusotra gada laikā videospēļu joma pārdošanas apjoma ziņā ir pārspējusi kino industriju un sporta pārraides, kopā ņemtas. Galu galā, Krievijā šogad tika dibināta pirmā korporatīvā kibersporta līga “Bankas pret IT”, kurā banku un IT kompāniju pārstāvji sacentīsies piecās disciplīnās: “Dota2”, “Counter-Strike: Global Offensive”, “World of Tanks”, “FIFA” un “StarCraft II”. Sacensības norisināsies tiešsaistes režīmā, piesaistot profesionālus kibersporta tiesnešus, diktorus un komentētājus. Viss ir ļoti nopietni, salīdzinot ar “basīša” vai “futika” līgām amatieriem.

Tas, ka videospēļu atkarības, kā arī investīciju procesa “geimifikācijas” problēma sāk uztraukt daudzu valstu valdības ar pilnīgi atšķirīgām politiskajām iekārtām – no Ķīnas un līdz Lielbritānijai – vairs nav pārsteigums. Jo jebkura atkarība padara cilvēku neaizsargātāku, ieskaitot pat pašiznīcināšanos. Un šādu piemēru ir daudz.

Es kādreiz jau minēju, ka “plānošanas maldības vai ilūzijas” teorija” izskaidro to, ka 90% gadījumu gan lielu valsts, gan personīgu plānu vai projektu īstenošana norit ar lielu aizkavēšanos vai vispār beidzas ar neveiksmi. Tas ir izskaidrojams ar to, ka starp racionālu analīzi un cerību, cilvēks intuitīvi izvēlas cerību. Iespējams, daudziem šis piemērs bija nedaudz “sauss” un pārāk akadēmisks.

Var minēt arī daudz saprotamākus piemērus. Saskaņā ar “YouGov” šogad veiktās aptaujas rezultātiem, 6% amerikāņu uzskatīja, ka būtu varējuši pieveikt grizlilāci dūru cīņā, būdami neapbruņoti (skat. 3. attēlu zemāk). 8% būtu pieveikuši lauvu vai ziloni, 12% vilku, 23% lielu suni. Man personīgi labais attēls (skat. 4. attēlu zemāk) šķiet daudz tuvāks realitātei nekā kreisais attēls. “Holivudas” sižetus es neņēmu vērā.

Bet var iedomāties, kādi būtu bijuši aptaujas rezultāti, ja tajā būtu piedalījušies visdažādāko spirta un ūdens savienojumu ietekmē esošie cilvēki. Visdrīzāk tas izskatītos šādi: “Lauva – tas ir pārāk vienkārši. Zilonis – noteikti pieveikšu. Grizlilācis – visticamāk tikšu galā. Tiranozaurs Rekss – lūk, tas ir interesanti! Jāpamēģina!” Lēmuma pieņemšanas rezultāts šādā stāvoklī ir acīmredzams. Vēl vairāk finanšu tirgu kontekstā. Tomēr būs jau par vēlu, jo finanšu tirgi stratēģiskas kļūdas nepiedod. Turklāt restartēt “spēli” no jauna tie visbiežāk arī neļauj.

Par fundamentālo faktoru nozīmi investīciju lēmumu pieņemšanā runā diezgan daudz, savukārt par psiholoģijas lomu parasti piemin tikai garāmejot. Tāpēc, ja jūs pārbaudāt akciju cenas ik pēc 10-15 minūtēm, nevarat koncentrēties uz savu darba pienākumu pildīšanu, nevarat normāli gulēt, jūtot nepieciešamību pārbaudīt finanšu instrumentu kotējumus pulksten 3 naktī, kā arī sākat ievērot, ka jums palīdz tikai “atveseļošanās” kurss, lietojot spirta un ūdens savienojumus, tad ir nepieciešams steidzami apstāties.

Temps arī jāsamazina, ja, pieņemot lēmumus, jūs paļaujaties tikai uz radinieku, paziņu, kolēģu vai sociālo tīklu blogeru padomiem. Centieties atrast alternatīvu viedokli jums ieteiktajām idejām. Iespējams tas neliks jums atteikties no ieguldījuma veikšanas, tomēr noteikti liks aizdomāties. Ja jūs, neskatoties uz visu, vēlaties aktīvi tirgot un uzskatāt, ka jums nav laika iepazīties ar dažādiem viedokļiem attiecībā uz jūsu ieguldījumu objektiem, tad noteikti ierobežojiet katras atsevišķas pozīcijas lielumu vai iepriekš noteiciet maksimāli pieļaujamo zaudējumu apmēru.

Finanšu tirgos bieži saka, ka “jaunie” treideri, neatkarīgi no kalendārā vai bioloģiskā vecuma (starp citu, lieliska tēma atsevišķam rakstam), domā par peļņu, kamēr “vecie” treideri, atkal neatkarīgi no kalendārā vai bioloģiskā vecuma, domā par zaudējumiem.

Pārfrāzējot Bismarku un Čērčilu* (šoreiz nepiekrītu ne vienam, ne otram), var secināt, ka parastie cilvēki mācās no savām kļūdām, gudrie cilvēki mācās no citu cilvēku kļūdām, kamēr muļķi neko neiegūst pat no savām neveiksmēm.

Noteikti izmantojiet savu pieredzi. Bet pēc iespējas izmantojiet arī citu cilvēku pozitīvo un negatīvo pieredzi. Jo, atšķirībā no jūsu pieredzes, tas ir absolūti bezmaksas (!) bonuss jūsu “dārgumu lādei” visaizraujošākajā spēlē pasaulē, ko sauc par “Dzīvi”.

Atsauces:

*Bismarks: “Tikai muļķis mācās no savām kļūdām. Gudrais cilvēks mācās no citu kļūdām”. Čērčils: „Visi cilvēki pieļauj kļūdas. Bet tikai gudrie cilvēki mācās no savām kļūdām”.

Autors: Oļegs Jemeļjanovs, LinkedIn profile