Šis gads sācies labāk nekā tika gaidīts. Ekonomikas izaugsmes prognozes tiek koriģētas uz augšu, bet inflācijas prognozes uz leju, un, visi populārākie akciju indeksi pirmo ceturksni pabeiguši plusos. Tikai viens nav skaidrs – kā augstas inflācijas un augošu procentu likmju vidē patērētājs ir spējis ne tikai izdzīvot, bet vēl arī barot izaugsmi? Dēļ šī jautājuma ne viens vien ekonomists un analītiķis kasa pakausi. 😕
Gribēju noslinkot un rakstu darbā izmantot AI palīdzību, bet ChatGPT bezmaksas versijā man atbildēja: “Manas zināšanas un informācija ir ierobežota līdz tiem datiem un informācijai, kas ir pieejama publiski un kas ir apstrādājama manā algoritmos. Manas zināšanas atbilst datiem, kas ir pieejami līdz 2021. gada septembrim, un jebkura informācija, kas notika pēc šī datuma, var būt man nav zināma.”
Ar Google Bard bija vēl švakāk: “Bard isn’t currently supported in your country. Stay tuned!”
Netērēju ne naudu, ne laiku uz abiem un sameklēju ko citu – Writesonic. Lūk ko man bezmaksas versijā par 2023. gada pirmo ceturksni akciju tirgū sacerēja Writesonic: “Vai jūs interesē, kā akciju tirgus darbojās 2023. gada 1. ceturksnī? Turieties pie savām sēdvietām, jo šie skaitļi var jūs pārsteigt! 2023. gada pirmajā ceturksnī akciju tirgus turpināja strauji augt, vairākiem uzņēmumiem sasniedzot rekordaugstus rādītājus. Neraugoties uz dažiem nelieliem kritumiem, kopējā tendence bija pozitīva, un investori, kas pareizi izspēlēja savas kārtis, varēja gūt iespaidīgu peļņu. Turpiniet sekot līdzi jaunumiem, jo mēs turpinām uzraudzīt tirgu visa gada garumā. Nepalaidiet garām notikumus – turpiniet investēt gudri un raudzīties uz balvu!” Tāds, lūk, vērtējums, plus bonusā tika piedāvātas mirkļbirkas #StockMarket #Q12023 #InvestmentTips #SmartInvesting #RecordBreakingHighs.
Man šķiet (vai es ceru), ka es varu uzrakstīt labāk, pagaidām. Tā kā lēnām lasu Garija Kasparova grāmatu “Deep Thinking: Where Machine Intelligence Ends and Human Creativity Begins“, kurā autors daudz runā par datoru attīstības tendencēm un konkurenci ar cilvēkiem šahā, tad šobrīd jo interesantāk sekot diskusijām par to, kuras profesijas “nogalinās” AI. Man šķiet, ka tekstu rakstītāji tagad izjūt kaut ko līdzīgu, ko izjuta šahisti deviņdesmito gadu sākumā (ja runa ir par konkurenci ar datoriem – kurš var labāk). Tālāk šoreiz tiešām tikai manis radīts teksts 😇.
1. Bankas
Skatoties uz pirmā ceturkšņa notikumiem nevar nerunāt par banku veselību. Dažu banku problēmas satricināja globālo finanšu tirgu ne pa jokam un atskaņas būs jūtamas vēl ilgi. Ir daudz kompetentu materiālu gan par Silvergate Bank (kriptovalūtu cenu krituma un FTX bankrota sekas – Silvergate’s Story Is About Fundamentals, Not Just Crypto), gan Silicon Valley Bank (šaurs fokuss uz tech sektoru, īstermiņa saistību ielikšana ilgtermiņa aktīvos, kuru vērtība, strauji kāpjot procentu likmēm, strauji zaudēja vērtību – Silicon Valley Bank’s risk model flashed red. So its executives changed it.) un Credit Suisse (reputācija un nepateicīgi ārējie apstākļi – From spying to Swiss bailout), tāpēc es no sevis neko nepievienošu. “Banku var nogalināt ar avīzi”, tādēļ bankas darbiniekiem ir aizliegts steigties vai skriet bankas telpās tad, kad to redz klienti. Lai klienti nepadomātu, ka ir krīze un nesāktu ņemt naudu ārā no bankas… Joks.
Banku sektors kopumā ir spēcīgs, cik vien tas šajos tirgus apstākļos tāds var būt, un uzraudzība, kā arī zināšanas par to, kas ir banku ārpusbilancēs ir krietni labākas nekā pirms 15 gadiem (MiFID, EMIR u.c. atskaites). Centrālās bankas reaģē uz šādiem notikumiem ļoti ātri un asi. To var redzēt, skatoties uz Federal Reserve Board aktīvu izmaiņām. Lai nomierinātu banku klientus un investorus, ASV centrālā banka tirgu ir atbalstījusi ar gandrīz 400 miljardiem dolāru. Tā nav QE atsākšana!
Vai tirgus tic apgalvojumiem par banku stiprumu? Es teiktu, ka skatās ar aizdomām, par ko liecina indeksi, kuri rēķina banku akciju cenu uzvedību. Galvenās bažas ir par ķīlu cenām (nekustamais īpašums) un spēju nepieciešamības gadījumā aizņemties naudu, jo Credit Suisse AT1 obligāciju norakstīšana radījusi viļņošanos, jo īpaši riskanto obligāciju segmentā (Credit Suisse bondholders prepare lawsuit after contentious $17 billion writedown).
ASV reģionālo banku indekss (Dow Jones US Select regional banks index) pirmo ceturksni noslēdza aptuveni 25% zem gada sākuma līmeņa.
Tikmēr Eiropas banku indekss (Stoxx Europe 600 Banks) pirmo ceturksni noslēdzis plusos, jo pēc 20. marta milzīgajā svārstībām, daļu zaudējumu sekmīgi atguva.
Stoxx Europe 600 banku indeksā ietilpst 44 Eiropas bankas un zemāk redzam top 6 līderus, jeb Q1 akciju tirgus veiksminiekus un neveiksminiekus.
Iespējams, ka tuvāko nedēļu laikā kaut kas tabulās var pamainīties, jo aprīļa pirmajā nedēļā sākas Q1 rezultātu publicēšanas periods.
Ilgtermiņa investīciju rezultātus nevar vērtēt pēc pāris mēnešiem, tādēļ papildus augstāk redzamajam banku indeksu šī gada procentuālo izmaiņu grafikam pievienoju bildi ar procentuālajām izmaiņām kopš 2020. gada sākuma, lai marta notikumus redzētu kontekstā ar pandēmijas ietekmi un tai sekojušo atveseļošanos. Eiropas banku indekss ir aptuveni tajā pašā vietā, kur tas bija 2020. gada janvārī, kamēr ASV reģionālo banku indeksa vērtība zaudējusi gandrīz 30%.
Protams, nevar tieši salīdzināt Dow Jones US Select regional banks index ar Stoxx Europe 600 Banks (jeb ābolus ar bumbieriem), jo indeksā ietilpstošo banku parametri ir dažādi. Šie indeksi vairāk noder viena tirgus segmenta “temperatūras” mērīšanai abās okeāna pusēs. Mūs Baltijā vairāk interesē, kas notiek ar šajā reģionā strādājošajām bankām. Lūk arī Q1 akciju cenu izmaiņas bankām, kuras strādā šajā reģionā vai tā tuvumā un ietilpst Stoxx Europe 600 Banks indeksā.
Stāsts par bankām nav tikai stāsts par bankām. Bankas nodrošina naudas plūsmu, jeb asinsriti ekonomikā un nedienas banku sektorā ietekmē naudas cenu, jeb procentu likmes. Par procentu likmēm rakstīju marta beigās (Nemieri procentu likmēs). Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies. Pēc straujā likmju krituma dzīve atgriežas ierastajās sliedēs un naudas cena pamazām turpina kāpt, bet jau ar lielāku piesardzību.
Atkāpe: Vai tagad ir izdevīgi ņemt kredītu?
Šis ir mūžsens un patiesībā nepareizs jautājums. Kredīts netiek ņemts ņemšanas pēc, vai tāpēc, ka ir zemas procentu likmes, vai labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi.
Kāpēc vajadzīgs kredīts? Ko mēs iegādāsimies izmantojot kredītu? Cik maksā tas, ko mēs iegādāsimies ņemot kredītu? Kādas būs vērtības izmaiņas tam, ko mēs iegādāsimies izmantojot kredītu? Vai vērtības pieaugums procentos tam, ko iegādāsimies, būs lielāks nekā kredīta procenti? Cik izmaksās kredīts (euribor, pievienotā likme, komisijas)? Kādas ir algas/ieņēmumu sagaidāmās tendences? Kāds ir drošības spilvens? Kāds ir plāns B, ja ir bezdarbs? Ļoti daudz jautājumu.
Par procentu likmju turpmāko kāpumu domas dalās, bet šķiet, ka virsontes vairs nav tālu (fingers crossed), tādēļ trīskāršu likmju sadārdzinājumu prognozēs laikam nav jāliek, kas nozīmē to, ka šobrīd ir vieglāk prognozēt worst case scenāriju kredīta euribor daļas procentu maksimumam (4.5%?, 5%?) , nekā pirms gada, kad euribor likmes pēc vairāku gadu pārtraukuma pirmo reizi iekāpa pozitīvā teritorijā. Bet plānam B ir jābūt.
Daži vārdi par pērkamo objektu, piemēram, dzīvokli vai māju. Pasaulē vēsturiski vidēji vienmēr ir bijis novērojams cenu kāpums, kas nozīmē to, ka, jo ilgāk gaidīsim, jo dārgāks būs pērkamais īpašums. Var cerēt, ka ieņēmumi apsteigs cenu kāpumu, bet algu pieaugums parasti atpaliek no inflācijas (ir gan periodiski izņēmumi vai arī jāveic labs kāpiens pa karjeras kāpnēm). Cenas gāžas tikai krīzē un tādu krīzi, kā piedzīvojām 2008. un 2009. gados šobrīd neviens negaida. Līdz ar to jāvērtē īpašuma plusi un mīnusi, kuri ietekmē cenu šodien un ietekmēs nākotnē. Ja vien nav kādi ārkārtēji, unikāli apstākļi, cenas kāps, jo celtnieku algas daudz zemākas nepaliks, un, lai arī dažu izejvielu cenas pasaulē reizēm, kā tagad, krīt, gala produkti (cilvēku darbs un tehnoloģijas) daudz lētāki nebūs. Laikam jau ar šo paragrāfu nevienam īsti nepalīdzēju… Atkāpes beigas.
Satricinājums banku sektorā ir palielinājis investoru interesi iegādāties zeltu, kā rezultātā zelta cena kopš gada sākuma ir pakāpusies par vairāk nekā 8%. Zemāk zelta cenas grafiks, kur marta vidū ļoti uzskatāmi redzams pavērsiena punkts cenas uzvedībā.
Arī crypto pasaule martā atdzīvojās. Neskatoties uz FTX skandālu un Silvergate Bank bankrotu, bitcoin cena kopš janvāra pakāpusies gandrīz par 70%. Cenas 2023. gada uzvedība redzama zemāk grafikā. Arī marta vidū vērojams lūzums.
2. Izejvielas
Pretstatā pagājušajam gadam, patērētājiem šogad ļoti daudz pozitīvu ziņu no izejvielu cenu frontes. Zemāk tikai trīs piemēri, bet, papildus, cenas gada laikā samazinājušās arī metāliem, kviešiem u.c. izejvielām.
Kā zemāk redzamie grafiki “jālasa”? Grafikos cenu izmaiņas gada laikā procentos. Ja iekrāsotais laukums ir virs nulles, tad gada laikā ir bijis cenu kāpums, ja zem nulles, tad ir cenu kritums. Piemēram, zemāk gāzei 2022. gada 4. martā cena bija par 1190% augstāka nekā 2021. gada 4. martā (205€ pret 15.88€). 2023. gada 31. martā gāzes cena bija par 61% zemāka nekā pirms gada (47€ pret 122€).
Beidzot arī dīzeļdegviela sāk “ražot” deflāciju, jo šī gada martu dīzeļdegviela noslēdza par 33% zemāko līmeņos nekā pirms gada. Te gan vietā ir piesardzība, jo OPEC nolēma samazināt naftas ieguvi (Why did OPEC cut oil production? Key reasons explained).
Nākamais stāsts Latvijai ir ar dubultu nozīmi. Patērētājiem, protams, baļķu cenas kritums par 61% ir lieliska ziņa, bet tā ir slikta ziņa Latvijas koku eksportētājiem. Jāskatās, kā šī tendence ietekmēs Latvijas eksporta rādītājus, kur protams nav tikai baļķi, bet ir arī koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību.
Skatoties uz iepriekš redzamajām bildēm, ir skaidri redzams, ka inflācijas gada rādītājiem agri vai vēlu ir jākrīt un jākrīt diezgan strauji.
3. Inflācija
Inflācija krīt straujāk, nekā tika prognozēts pagājušajā gadā. Jau iepriekš pieminētās izejvielas ļoti spēcīgi spiež uz leju kopējos inflācijas rādītājus, bet zem “virskārtas” viss vēl nav tik skaisti.
Svaigākais komentārs par inflāciju no European Central Bank ir: “We came from double-digit monthly inflation in the euro area towards the end of 2022. Inflation has been edging downwards, falling to 8.5% in February, to 6.9% in March (flash estimate), and we expect it to continue to decline steadily thanks to lower energy prices, the easing of supply bottlenecks and a slight appreciation of the euro.”
Bet ECB šobrīd vairāk uztrauc pamatinflācija, jeb oranžās krāsas (ja kāds redz citu krāsu, tad nekas, vīrieši nekad nav bijuši spēcīgi krāsu niansēs 😃) stabiņi augstāk redzamajā grafikā, kuri joprojām tiecas uz augšu. Lūk arī ECB komentārs par pamatinflāciju no 16. marta sapulces: “underlying price pressures remain strong. Inflation excluding energy and food increased to 5.6 per cent in February and other indicators of underlying inflation have also stayed high. Non-energy industrial goods inflation rose to 6.8 per cent in February, mainly reflecting the delayed effects of past supply bottlenecks and high energy prices. Services inflation, which rose to 4.8 per cent in February, is also still being driven by the gradual pass-through of past energy cost increases, pent-up demand from the reopening of the economy and rising wages.
Wage pressures have strengthened on the back of robust labour markets and employees aiming to recoup some of the purchasing power lost owing to high inflation. Moreover, many firms were able to raise their profit margins in sectors faced with constrained supply and resurgent demand. At the same time, most measures of longer-term inflation expectations currently stand at around two per cent, although they warrant continued monitoring, especially in light of recent volatility in market-based inflation expectations.”
4. Naudas daudzums
Naudas tirgū joprojām ir daudz, bet apjomu pieaugums bremzējas. Galu galā ASV FRS un ECB ir uz QT (Quantitative Tightening) takas, procentu likmes kāpj augšup un inflācija joprojām ir augsta. Aizkulisēs dzirdams, ka pieaug pieprasījums pēc patēriņa kredītiem. Sagaidīsim visus Q1 datus un paskatīsimies, kas lācītim vēderā. Zemāk redzam, ka uzņēmumiem kontu atlikumi pieaug arvien straujāk (ja salīdzina ar iepriekšējā gada cipariem), bet mājsaimniecībām pieaugums bremzējas un sasniedzis vairāku gadu zemāko ātrumu.
Mājsaimniecībām slikta tendence arī kontu atlikumu mēneša izmaiņās. Janvārī bija vairāku pēdējo gadu lielākais kritums pret decembri (-1.3%), bet februārī vājākais pieaugums kopš 2018. gada februāra (+0.1%).
Rakņāties pa Latvijas Bankas un citu organizāciju noguldījumu, kredītu, investīciju datu bāzēm ir gana laikietilpīgs process, tādēļ es noskipoju divas lietas – vēl nemeklēju kredītmaksājumu kavētāju statistiku (situācija pagaidām ir daudz labāka nekā varēja domāt redzot pārtikas, apkures un elektrības cenu uzvedību rudenī) un neskatījos tendences patēriņa kredītos (bet, ņemot vērā tirgū dzirdēto, būs jāpaskatās). Šīs lietas citai reizei, jo vispirms jāsameklē labākās un ērtāk lietojamās datu pakas.
5. Akciju tirgus
Visi populārākie indeksi kopš gada sākuma ir plusos 😄! Kā šī raksta ievadā rakstīja Writesonic: “Turieties pie savām sēdvietām, jo šie skaitļi var jūs pārsteigt!”
Līderis šogad ir Nasdaq ar +16.77%, kuram seko Francija (+16.1%) un Vācija (+12.25%). Savukārt visvājāk pirmajā ceturksnī klājies Dow Jones (tikai +0.38%) Latvijai (+0.78%) un britiem (+2.42%). Indeksu šī gada uzvadība zemāk bildē.
Tālāk ļoti ātrais skrējies cauri dažādu indeksu pirmā ceturkšņa līderiem un zaudētājiem.
Šogad lielā mērā stāsts ir no sērijas “from zero to hero“, jo pagājušā gada zaudētāji, šo gadu uzsākuši lieliski. Jo īpaši tas attiecas uz lielu daļu tehnoloģiju akciju.
S&P500 sarakstā līderu trio tas pats, kas Nasdaq sarakstā, bet marta notikumu dēļ zaudētāju saraksts īpašus komentārus neprasa.
Ja analizējam #sp500 indeksu, tad uz aprīli es lieku lielas cerības (īpaši pēc pagājušā gada lielās aprīļa izgāšanās).
Eiropā veiksminieku topā lidmašīnu motoru un kara lidmašīnu ražotājs, plus procesori. Credit Suisse komentārus vairs neprasa.
No comments
Mikroshēmas, luksusa preces (somiņas, augstā mode, kosmētika, alkohols, pulksteņi) ir cēluši uz augšu Francijas tirgu, kamēr finanšu sektors un nafta vilka uz leju.
Ļoti miksētas komponentes Vācijā.
Kokteilis arī britiem – motori, mode, sporta derības pret izjevielu ieguvējiem un tabaku.
Ja britiem izejvielu racēji un tirgotāji ir zaudētājos, tad Japānā Kobe Steel Ltd ir līderis, bet zaudētājos farmācija un apdrošinātāji.
Tehnoloģijas un naftinieki piedzīvoja labu pirmo ceturksni Honkongā, bet tajā pašā laikā virkne tehnoloģiju kompāniju piedzīvoja arī sliktu pirmo ceturksni.
Mūsu mazajā Baltijas tirgū arī šo to varēja pirmajā ceturksnī nopelnīt, bet zuadētājieim mīnusi lielāki. Veiksminieki un zaudētāji bildē.
Joprojām jātceras, ka nopelnīt var arī krītošā tirgū, tāpat, kā pazaudēt kāpjošā tirgū. Iepriekšējā tabulu mozaīka to uzskatāmi parāda. Joprojām atgādinu, ka biržā nenotiek darījums ja nav divu partneru – pircēja un pārdevēja. Un ja negribas riskēt ar vienīgo izvēli akciju tirgū, labāk ir iegādāties lētus indeksu fondus un darīt to regulāri.
6. Mans Q2 spēles plāns
Pirmajā ceturksnī es neveicu nevienu darījumu ar akcijām. Protams, kā parasti, katru mēnesi (automātiski) tiek veiktas regulārās iemaksas P3L un Roboinvestora indeksu ETF portfelī, kas padara “pufīgāku” manu drošības spilvenu un ļauj agresīvi riskēt akciju tirgū, kur darījumi man tagad notiek reti un ir vairāk emociju par tirgū notiekošo, nekā reālas darbības.
Kopš gada sākuma mana investīciju portfeļa vērtība ir pieaugusi aptuveni 27%, kas ir fantastisks rādītājs un liecina par ļoti spekulatīvu investīciju portfeli. Bet saliekot kopā ar pagājušā gada rezultātiem, bilde nemaz nav smuka. Ja runājam par procentiem, tad mīnusu un plusu rēķināšana vienmēr ir samērā “sāpīga”. Piemēram, investējam 1000 €. Tirgus krīt 50% un investīcijas vērtība samazinās līdz 500 €. Lai atgrieztos pie 1000 € tirgum vajag kāpt 100% 😢. Līdzīgi arī man, +27% vēl ir par maz, lai pilnībā tiktu atgūti 2022. gada Ķīnas un ASV tehnoloģiju uzņēmumu mīnusi.
Joprojām esmu “diversificējies” un neko daudz proporcijās neplānoju mainīt. Tās maina tikai atšķirīgie plusi vai mīnusi kādā no segmentiem.
Q1 pēdējās dienās es izliku savu šī gada pirmo rīkojumu samazināt NVIDIA akciju skaitu, bet mans noskatītais mērķis vēl netika sasniegts. Cerams, pacietība atmaksāsies aprīlī, jo aprīlis vēsturiski parasti ir bijis plusos (tikai nepieminiet pagājušo gadu ar -8.8% S&P500 indeksā). Divi negatīvi aprīļi pēc kārtas pēdējo reizi bija 2004. un 2005. gadā.
Procesori, mākslīgais intelekts, elektroauto – tie ir mani mērķi 2023. gadā. AI sakarā no milžiem interesē Google, jo viņi ir tie, kuri teica, ka meklējot informāciju Google lapās mēs neizmantojam meklēšanas pakalpojumu, bet trenējam Google mākslīgo intelektu. Kaut ko viņi tomēr nogulēja. Google īpašnieka Alphabet akciju cena svārstās 100$ rajonā un, lai arī kopš gada sākuma ir 16% kāpums, nekādas steigas akciju iegādei nav. Jāpaskatās kā ies cīņa AI frontē (galu galā visi čati un citi AI servisi, kuri prasa samaksu, kļūs par būtisku ailīti šo produktu īpašnieku ieņēmumu tabulās).
Pašā pēdējā marta dienā nepatīkamu pārsteigumu pasniedza viens no uzņēmumiem (C3.ai Inc.), kuru esmu noskatījis iegādei. +21.5% vienā dienā! Un kas par skaidrojumu: “… the reason for its gains seems to be a phenomenon known as “window dressing” — the practice of funds buying top-performing stocks just before a quarter ends so they can show them on their books and tell investors that they own them.” Tiešām?!
Nedrīkst strēbt karstu un jānoliek šī iegādes ideja tālajā plauktā, kamēr šis vērtspapīrs atdzisīs. Kamēr rakstu šo tekstu, 4. aprīlī diena šai akcijai sākās ar -13%… un vakarā tika sasniegti -23.5%.
Vēl viens segments, kuram ar vienu aci sekoju līdzi ir elektriskie auto. Būšu “oriģināls” un Teslu laidīšu garām. Kādu laiku skatos, kā sokas Ford Motor Company un ko dara ķīnieši. Šeit iegādes plāns gan vairāk domāts 3 ceturksnim, ja pēc vasaras kas paliks pāri 😝.
Sekoju līdzi arī Latvijas krājobligāciju procentu likmēm. Pirms ECB sapulces šķita, ka likmēm būtu jākāpj, jo negaidīju centrālās bankas piekāpšanos cīņā ar inflāciju. ECB nelika vilties, bet procentu likmju uzvedība gan bija savādāka, nekā es gaidīju.
Šobrīd ļoti aktuāla tēma ir banku depozītu procentu likmes. Darba vietas dēļ nevaru būt neitrāls, tādēļ izvairīšos komentēt pašas procentu likmes. Es varu “iekāpt” klienta kurpēs un komentēt sekojoši:
1) algu un uzkrājumu statistika rāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi “iesaldēt” naudu uz vairākiem mēnešiem neatkarīgi no procentu likmes, mums vajag straujāku izaugsmi un lielākas algas;
2) eiro zonā ir ļoti daudz tirgus dalībnieku, tādēļ var meklēt augstākās procentu likmes tirgū, jo depozīti un nauda kontos līdz 100 tūkstošiem € licencētās iestādēs ir garantētā drošībā(izvairieties no krāpniekiem un siera peļu slazdā);
3) Latvijas krājobligācijām ir labas procentu likmes, valstij ir labs kredītreitings un tas būtu samērā drošs aizdevums (mani vairāk interesē augstāka riska investīcijas, bet riska sadalīšanai un testam esmu izmantojis arī šo produktu);
4) ja šķiet, ka bankas pārāk daudz pelna, tad var riskēt un kļūt par bankas akcionāru (šis nav investīciju padoms). Liela uzņēmuma peļņa sola labas dividendes un labi rezultāti ļauj papildus cerēt arī uz akciju cenu kāpumu. No klienta kļūstot par uzņēmuma īpašnieku perspektīva mainās…
Bet pirms investēt banku akcijās, iespējams, jāpagaida Q1 rezultāti, jo kā saka Jamie Dimon: “The current crisis is not yet over, and even when it is behind us, there will be repercussions from it for years to come.” (Jamie Dimon’s Letter to Shareholders).
Sāku ar bankām un pabeidzu ar bankām. Lai jums laba veselība un veiksmīgas investīcijas!
Saistību atruna
Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.
Autors: SEB Head of Markets Andris Lāriņš, Linkedin profile
