Hei, hei, pirmais pusgads ir aizjoņojis un laiks kārtējam bilžu bukletam. Vismaz man šis garais, olimpiskais, finanšu tirgos jau trīsdesmitais, gads pagaidām iet uz priekšu straujā tempā. Pirmajā pusgadā šķīrās ne tikai procentu likmju politikas virzieni abās okeāna pusēs (un Āzijā), bet šķīros arī es ar savu iepriekšējo darba devēju. Šobrīd jau aktīvi darbojos Swedbank kolektīvā. Bet kas notika pirmajā pusgadā finanšu tirgū?
Procentu likmes
Pirmajā pusgadā Japāna beidzot paaugstināja procentu likmes, kamēr Šveice, Zviedrija un ECB pazemināja, bet ASV izvēlējās pieturēties pie pagājušajā gadā sasniegtajiem līmeņiem. Tomēr, šobrīd izskatās, ka procentu likmju ceļš lejup nebūs nekāda ripošana pa lēzenu nogāzi. Drīzāk jau tāda minstināšanās uz platiem pakāpieniem. Tālāk no 2009, gada stila un nedaudz līdzīgāk 2002. – 2003. gadu periodam. Laiks rādīs.
Pirmo pusgadu kredītu tirgū plaši izmantotās 3 un 6 mēnešu Euribor likmes noslēdza tuvu šī gada zemākajiem līmeņiem, bet 1 gada Euribor likme tikai pietuvojās gada sākumā redzētajai 3.5% atzīmei. Šobrīd visu termiņu Euribor likmes ir zem ECB vienas dienas depozīta likmes (3.75%) atzīmes.
Zemāk grafikā, skatoties uz 1 gada Euribor likmes uzvedību, var redzēt, cik ļoti tirgus pārsteidzās ar ECB procentu likmju pazemināšanas gaidām. Vasaras saulgriežos likme joprojām ir virs 3.5% atzīmes un tuvāk 3 un 6 mēnešu Euribor procentu likmju līmeņiem. Starpība starp īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmēm atkal ir mazinājusies, bet gadīgā Euribor atrašanās zem īstermiņa procentu likmju līmeņa liecina par to, ka vismaz uz vēl vienu vai diviem procentu likmju pazminājumu gada laikā cerības ir dzīvas. Redzēs, ko pasniegs inflācijas dati.
Dažiem par pārsteigumu, procentu likmju izmaiņu iniciators šoreiz nebija Federal Reserve Board. Pat pēc tam, kad likmes jau pazemināja Swiss National Bank, Sveriges riksbank un European Central Bank, ASV FRS izlēma turpinā pauzi. To, ka šī ir reta reize, kad ASV pirmā neveic kustību var redzēt zemāk grafikā.
ASV reizi ceturksnī tiek publicēts FRS vadošo darbinieku viedoklis par procentu likmju nākotni punktu veidā (FED dot plot). Zemāk bildē var redzēt kā, reaģējot uz “lipīgo” inflāciju, šis viedoklis pusgada laikā ir pamainījies. Tas ir tikai aktuālais viedoklis uz aptaujas veikšanas laiku un tam nav nekādu saistošu pienākumu attiecīgi rīkoties. Tirgus sagaida, ka, tur, kur koncentrējas lielākais punktu daudzums, varētu arī doties procentu likmes, pie nosacījuma, ka ekonomikas dati nepasniegs pārsteigumu. Joprojām paaugstinātais inflācijas līmenis uz labāka, nekā tika prognozēts, ekonomikas izaugsmes fona tad šogad arī ir tas pārsteigums.
Inflācija
Inflācijas līmenis pagājušā gadā krietni pazeminājās, bet turpmākais ceļš tomēr drīzāk būs “ērkšķiem”, ne rožlapiņām kaisīts. Zemāk grafikā redzamās līnijas “nosēdušās” uz plato un vairs neizrāda lielu inciatīvu doties zemākos līmeņos.
Tabulā var apskatīt jūnija provizoriskos gada inflācijas datus virknei eiro zonas valstu (Eurostat dati). Lai arī eiro zonā gada inflācija 6 mēnešu laikā no 2.8% janvārī noslīdējusi uz 2.5%, turpmākais ceļš būs turbulencēm pilns (martā un aprīlī inflācija bija 2.4%). Latvijā rādītājs, no nulles maijā, jūnijā palēcies uz 1.4%!
Darba vietas
Ar piesardzīgu pesimismu joprojām tomēr vērojami labi darba tirgus rādītāji. Pesimisms dēļ pieredzes: augstākas procentu likmes = lielākas izmaksas = izmaksu mazināšana = darbinieku skaita mazināšana = lielāks bezdarbs = mazāks patēriņš = ekonomikas bremzēšanās = ieņēmumu kritums = izmaksu mazināšana …
Nu kaut kā tā, bet ne vienmēr tieši tā. Šobrīd situācija joprojām ir labāka, nekā daļa analītiķu ar skatu nāktotnē domāja pirms gada (vismaz man tā liekas). Šī gada mantra joprojām ir: ir darbs, ir ieņēmumi, problēmu gadījumā strādājam ar izdevumu mazināšanu (ja vien neatrod iespēju paaugstināt ieņēmumus, kur nereti priekšnosacījums ir investēšana sevī). Eiro zonā bezdarba līmenis pie zemākās atzīmes kopš eiro ieviešanas.
Nauda iedzīvotāju banku kontos
Beidzot Latvijā saskatāmi pozitīvā teritorijā ir majsaimniecību noguldījumu (jeb pārsvarā kontu atlikumu) pirktspējas izmaiņu rādītāji. Maijā gada inflācijas līmenis bija krietni zemāks nekā noguldījumu apjoma gada izmaiņas (ar kontos esošo naudu šogad var nopirkt vairāk preces un pakalpojumus nekā pirms gada). Ja kontu atlikuma gada pieauguma tendence saglabāsies, tad pat jūnija provizoriskā +1.4% inflācija daudz neko nemainīs. Un algu izmaiņu dati šādu domu atbalsta.
Akciju tirgus
Te daudz kas joprojām ir lieliski. Mākslīgā Intelekta (latviski MI, angliski AI) uzņēmumi turpina uzvaras gājienu un velk uz augšu ne tikai Nasdaq, bet arī S&P500 indeksu. Nav brīnums, jo Top 6 pēc svara S&P500 indeksā ir Microsoft (13%), Apple (12.5%), Nvidia (6.9%), Amazon (6.8%), Tesla (4.5%) un Meta Platforms (4.3%). Zinot, cik ļoti šie uzņēmumi ir iesaistīti MI tēmā un kas notiek ar šo uzņēmumu akciju cenu, nav jābrīnās, kas notiek ar indeksiem, kuros šie uzņēmumi ir iekļauti. Otrajā ceturksnī beidzot saņēmusies arī Honkonga kuras indeksa šī gada kāpums jau pietuvojies Euronext100 kāpuma līmenim, kas uz ASV un Japānas fona ir švaks rezultāts, bet vismaz plusi. Prieku par Japānu gan iedragā rekorda zemā Japānas jenas vērtība. Eiro cena pakāpusies virs 173 jenu atzīmes (pirms 12 gadiem eiro bija zem 100 jenu līmeņa). Komplektā ar zemo Japānas inflācijas līmeni, šis ir viens no vēsturiski “lētākajiem” periodiem tūrisma braucienam no ASV vai Eiropas uz Japānu. Bet nav jau teikts, ka nevar būt lētāk… Jāuzmanās no Japānas CB intervencēm valūtu tirgū. Tādas jau ir bijušas un ir augsts risks, tādas ieraudzīt vēl.
Pēc tik lieliska gada sākuma, skats uz nātkoni ir bažīgs – cik ilgi var ģenerēt jaunus rekordus? Vēsture saka, ka var, un ilgi, jo akciju indeksu kāpuma periodi parasti ir bijuši krietni garāki par krituma periodiem. Ja mēģinām zīlēt tuvāko nākotni, paskatieties uz S&P500 indeksa vēsturi. Jūlijs vidēji pielīdzināms aprīļa un novembra veiksmes stāstiem, bet to, kā šogad tika grauta aprīļa, kā lieliska mēneša reputācija, mēs skaidri redzam zemāk bildē.
Lai arī pirmā pusgada rezultāti ir lieliski, šis S&P500 indeksam nebūt nav labākais pusgada sasniegums. Pagājušajā gadā pirmais pusgads bija labāks un zemāk pievienotajā grafikā var atrast vairākus daudz labākus rādītājus. Šis ir ceturtais S&P500 pozitīvais pusgads pēc kārtas!
Vēl viens datu griezums, kurš parāda jūlija (pirmā pusgada / otrā ceturkšņa rezultātu publicēšanas mēneša) performanci S&P500 un Nasdaq Composite indeksiem. Pēdējie deviņi jūliji abiem indeksiem bijuši pozitīvi.
Mani piedzīvojumi
Par piedzīvojumiem ar Meta (Facebook) akciju pirkšanu rakstīju pagājušā gada februārī. Ilgtermiņa investora dzīve ir ļoti garlaicīga, jo pa šiem diviem gadiem, kopš akciju iegādes, nekas papildus, izņemot aprakstīto izgāšanos ar rezerves pietaupīšanu lētākam pirkumam un patīkamu cenas kāpumu, nav noticis. Var tikai vēlreiz apskatīt šīs sekmīgās “lozes” dzimšanas dienas bildi. Vispār 16. jūnijā palaidu garām divu gadu jubilejas svinības…
Meta akciju cenas pēdējo 2 gadu bilde izskatās skaisti, bet priekšā diez vai ir tikai kāpumi vien. Mans plāns, eksperimenta vārdā, ir vēl gadus trīs pieturēties. Come what may…
Ciemojoties Nākotnes Kapitālā pie Konstantins Kuzikovs un Raivis Vilūns es kādā reizē investīciju ideju sakarā (nošpikots internetā) minēju, ka Indija varētu būt neslikts variants. No runām, pie darbiem. Maijā, pirms Indijas vēlēšanu rezultātu publicēšanas, es iegādājos iShares MSCI India UCITS ETF. Man nepatīk kokteiļi, bet ko darīt, tiešas pieejas Indijas tirgum man nav un atsevišķi uzņēmumi tāpat ir paaugstināts risks. Šajā ETF iekšā ir daži ļoti interesanti un zināmi milži – Infosys, Reliance Industries Limited, Tata Consultancy Services… Gan jau būs labi. Pirmais mēnesis virs +9%.
Tā kā ne viss manā portfelī ir tik skaisti kā ar Meta un Indiju, tad Ķīnas portfeli (pie -40% 😱) es pārtaisīju par Āzijas portfeli, maijā pievienojot jau minēto Indijas ETF, vienu nosaukumu no Warren Buffett portfeļa (skatīt 10. lpp. Mitsubishi) un vienu savu ideju ( SQUARE ENIX HOLDINGS ). Neesmu naivs, Buffett savus pirkumus veicis sen un pa lēto, bet lētā jena un Mitsubishi Corporation produkti man patīk (pārējie no Buffett saraksta manos kanālos bija ar pārāk augstu iestāšanās slieksni 😔). Square Enix ir “wild bet“.
Tas ātrumā arī viss. Lai jums izdodas lieliska atpūta vasarā, ir laba veslība (Covid nesnauž) un ir lieliski investīciju rezultāti!
Saistību atruna
Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu.
Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.
Autors: Andris Lāriņš
Financial Institutions and Capital Markets @Swedbank Baltic’s
