Šajā laikā, kad daudzās dzīves jomās tērējam mazāk nekā agrāk, taču citās varbūt pat vairāk, ir vērts vēlreiz paskatīties uz saviem tēriņiem, padomāt par lielajām lietām un izveidot savu finanšu plānu.
Lai ievirzītu domas, vēlreiz pārpublicēju vienu no garākajiem un, manuprāt, vienu no labākajiem rakstiem, kādu man šeit ir izdevies uzrakstīt.
Patīkamu lasīšanu!
Latte faktors
Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.
Rakstu uzrakstīju pirms 3 gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu – tērē mazāk nekā nopelni.
Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.
Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:
Par katru atsevišķo izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50 eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.
Nav tā, ka var neēst un vispār neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.
Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.
Šādi it kā nevainīgu un salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks. Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.
Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi izmaksām.
Vismaz vienu kalendāro mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.
Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.
Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.
Transports
Ja vien nedzīvo komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas, transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu apmēram, braucot ar luksusa klases auto.
Vēlreiz vēlos pievērsties personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas.
Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams) šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis
Pirmajā gadījumā ir iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts ieguldījumu portfelis.
Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.
Ja personai tomēr X6 sniegtais “statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī, tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot 700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16 miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.
Tas nenozīmē, ka nevienam nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb kādas ir tā opportunity costs.
Vēl šodienas apstākļos un galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.
Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.
Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.
Mājoklis
Mājokļa izmaksas nereti ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī. Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.
Pie noteikta turīguma līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida, atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela, tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.
Gadās tā, ka cilvēki ik dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu, taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu, neveicot nopietnus aprēķinus.
Izvēloties mājokli ir jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu, pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās, salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.
Negribu minēt, cik varētu būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu līdz pat pāris tūkstošiem eiro.
Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.
Latte + transports+ mājoklis
Ja iedomājamies divas jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.
Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis, transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.
Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.
Novirzot uzkrājumiem 400 eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.
Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.
Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!
Apzināta tērēšana
Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.
Parasti, veidojot budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk, taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.
Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.
Viens no risinājumiem ir pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir sekojoši.
Ir jānokārto pamata lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.
Katram no mums ir kādas lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo funkciju.
Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.
Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.
Nobeigumā
Ja paļaujamies tikai uz emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!
Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – tērē mazāk nekā nopelni, starpību uzkrāj un ieguldi!
____________________________________________
Autors: Kaspars Peisenieks, peisenieks.com
Kaspars Peisenieks ir neatkarīgs investīciju un uzkrājumu eksperts. Investīciju tirgos aktīvi darbojas kopš 2007.gada, vairākus gadus pārvaldījis turīgu personu portfeļus vietējā kapitāla bankā.
Kaspars ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā Banku augstskolā un MBA grādu SBS Šveices Biznesa skolā, kā arī CFA institūta finanšu analītiķa sertifikātu.