Šajā rakstā es vēlos dalīties savu viedokli par Latvijas ekonomikas izredzēm 2023. gada otrajā pusē. Mēs zinām, ka Latvija ir viena no mazākajām un atvērtākajām ekonomikām Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka tā ir ļoti atkarīga no dažādiem faktoriem. Pasaules tirdzniecības un finanšu tirgu situācija, kaimiņvalstu ekonomiskā izaugsme, politiskā stabilitāte un arī ES politika un finansējums – visi šie faktori var ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc šajā rakstā es apskatīšu dažus no šiem faktoriem un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku nākamajos sešos mēnešos.

Ekonomiskās izredzes Latvijā 2023. un 2024. gadā

Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi grūtu laiku pandēmijas dēļ, bet ir saglabājusi relatīvi augstu izaugsmes līmeni salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Tomēr 2023. gadā ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 1,4%, jo augsta inflācija ietekmēs privāto patēriņu un valsts investīciju programmu aizkavēšanās. 2024. gadā izaugsme atgūsies līdz 2,8%, jo inflācija samazināsies un investīcijas iegūs sparu.

Pārskats par prognozēto Latvijas IKP pieaugumu 2024. gadā (2,7%)

2024. gads:

• Latvijas IKP pieaugums:   2,7%
• ES vidējais IKP pieaugums: 1,7%

Latvijas IKP pieaugums 2024. gadā ir prognozēts 2,7%, kas ir augstāks nekā ES vidējais (1,7%). Šis pieaugums būs balstīts uz privātā patēriņa un investīciju atveseļošanos, kuras būs atbalstītas ar ES finansējumu, tostarp Atveseļošanās un rezilience mehānismu (ARM). Privātais patēriņš palielināsies, jo inflācija samazināsies un mājsaimniecību pirktspēja uzlabosies. Investīcijas pieaugs gan publiskajā, gan privātajā sektorā, jo būvniecības cenas kritīs un infrastruktūras projekti tiks īstenoti. Eksports arī palielināsies, jo ārvalstu pieprasījums atgūsies pateicoties inflācijas palēnināšanai citur ES.

Inflācijas samazināšanās un tās ietekme uz privāto patēriņu un investīcijām

Inflācija Latvijā ir bijusi ļoti augsta 2022. gadā, sasniedzot vidēji 17,2%. Galvenie cenu katalizatori ir bijuši enerģijas cenas, paaugstinoties gan naftas, gan gāzes cenai pasaules tirgos, kuras ietekmē arī siltumenerģijas cenas Latvijas mazumtirgū. Arī paaugstinoties ražotnes cenai un nodokļiem uz degvielu, transporta cenas ir pieaugušas strauji. Turklāt palielinoties darbaspēka izmaksu pieaugumam un nodokļu reformai, cenas ir pieaugušas arī citos sektoros.

Inflācijas rādītāji:

• 2022. gads:    vidēji 17,2%
• 2023. gads:    prognozēts samazinājums
• 2024. gads:    prognozēts samazinājums

Augsta inflācija ir negatīvi ietekmējusi privāto patēriņu un investīcijas 2022. gadā un sākumposmam 2023. gadam. Mazaizsargāto mājsaimniecību pirktspēja ir samazinājusies, jo viņu ienākumi nav pietiekami pielāgojušies cenu pieaugumam. Valsts atbalsta pasākumi mazinot enerģijas rēķinus ir bijuši nepietiekami un pagaidu rakstura. Investori ir atturējušies no jauniem projektiem vai atlikuši tos, jo būvniecības cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 30% un finanšu nosacījumi ir pasliktinājušies.

Tomēr inflācija ir prognozēta samazināties 2023. un 2024. gadā, jo enerģijas cenas stabilizēsies un kritīs, jo pieaugs piedāvājums un samazināsies globālais pieprasījums. Arī citu preču un pakalpojumu cenas palēnināsies, jo ražotnes cenas samazināsies un konkurence palielināsies. Inflācijas samazināšanās atjaunos mājsaimniecību pirktspēju un palielinās privāto patēriņu. Investīcijas arī atgūsies, jo būvniecības cenas kritīs un valsts investīciju programmas tiks īstenotas.

Izaugsmes potenciāls, ko sniedz ES finansētas investīcijas un cenu kritums būvmateriālu jomā

Latvija ir viena no lielākajiem ES finansējuma saņēmējiem attiecībā pret IKP. 2021.-2027. gada plānošanas periodam Latvija saņems aptuveni 10 miljardus eiro no ES struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, kuriem pievienosies vēl 1,8 miljardi eiro no ARM. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu investīcijas infrastruktūrā, zaļajā un digitālajā pārejā, izglītībā, veselībā, sociālajos pakalpojumos un inovatīvos projektos.

ES finansētas investīcijas ir svarīgs izaugsmes potenciāla avots Latvijai, jo tās palielina produktivitāti, konkurētspēju un darbavietu radīšanu. Tiek lēsts, ka ARM vien var paaugstināt Latvijas IKP par 1,6% līdz 2026. gadam. ES finansējums arī palīdzēs Latvijai sasniegt savus klimata mērķus un veicināt digitālo transformāciju.

Turklāt investīciju atveseļošanu veicinās cenu kritums būvmateriālu jomā. Būvmateriālu cenas ir pieaugušas strauji 2022. gadā pandēmijas dēļ, kas izraisīja pieprasījuma palielinājumu un piedāvājuma traucējumus. Tomēr šie faktori ir pagaidu rakstura, un tiek prognozēts, ka būvmateriālu cenas samazināsies 2023. un 2024. gadā. Tas samazinās būvniecības izmaksas un padarīs investīcijas rentablākas.

Prognozes attiecībā uz eksporta pieaugumu, kas saistīts ar inflācijas palēnināšanos citur ES, kas veicina ārvalstu pieprasījumu

Latvijas eksports ir bijis relatīvi spēcīgs 2022. gadā, pateicoties tūrisma atveseļošanai un augstajām kokmateriālu un graudu cenām pasaules tirgos. Tomēr eksporta pieaugums ir bijis nevienmērīgs starp sektoriem un valstīm. Eksports uz ES valstīm ir bijis zemāks nekā uz citiem reģioniem, jo ES ekonomika ir cieta no augstas inflācijas un enerģijas krīzes.

Eksporta pieaugums:

• 2022. gads:    relatīvi spēcīgs
• 2023. gads:    prognozēts pieaugums
• 2024. gads:    prognozēts pieaugums

Prognozēts, ka inflācijas palēnināšanās citās ES valstīs veicinās ārvalstu pieprasījumu un pozitīvi ietekmēs Latvijas eksportu. Citi ES dalībvalstu ekonomikas sāks atgūties, un tas veicinās Latvijas eksporta pieaugumu. Turklāt inflācijas samazināšanās Latvijā palīdzēs uzlabot konkurētspēju un eksporta preču cenu konkurētspēju citās valstīs.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi eksporta nozarē, Latvijai ir jāturpina veicināt produktu un pakalpojumu dažādošanu, inovācijas un pievienoto vērtību ražošanu. Tas palīdzēs izvairīties no atkarības no konkrētiem nozares vai tirgus faktoriem un veicinās ilgtspējīgu eksporta attīstību.

Latvijas ekonomiskais modelis un nozares

Latvija ir maza, atvērta ekonomika, kas ir atkarīga no eksporta un ārējās pieprasījuma izmaiņām. Tāpēc ir svarīgi būt konkurētspējīgiem un inovatīviem, lai saglabātu un palielinātu savu tirgus daļu starptautiskajā vidē. Tomēr ir vērts pārskatīt un uzlabot rakstīšanu šajā sadaļā. Šeit ir pārskatīta un precizēta versija:

Latvijas ekonomikas pamati

Pirmkārt, ir četras galvenās ekonomikas nozares Latvijā: lauksaimniecība, ķīmija, loģistika un kokapstrāde. Šīs nozares ir tradicionāli stipras un ilgstoši attīstītas Latvijā, nodrošinot lielu eksporta vērtību un darbavietas. Lauksaimniecība ir viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm, kas nodrošina pietiekamu pārtikas produktu ražošanu un apgādi gan iekšējam tirgum, gan eksportam. Lauksaimniecības produkcija veido aptuveni 10% no kopējā eksporta vērtības. Ķīmijas nozare ir arī svarīga Latvijas ekonomikai, jo tajā tiek ražoti augstas pievienotās vērtības produkti, piemēram, mēslojumi, farmaceitiskie preparāti, plastmasas un kosmētika. Ķīmijas nozare veido aptuveni 12% no kopējā eksporta vērtības. Loģistikas nozare ir būtiska Latvijai kā tranzītvalstij, kas savieno Austrumeiropu ar Rietumeiropu un Ziemeļvalstīm. Loģistikas nozare ietver ostu darbību, dzelzceļa transportu, autoceļu transportu un aviopārvadājumus. Loģistikas nozare veido aptuveni 9% no kopējā eksporta vērtības². Kokapstrādes nozare ir viena no vecākajām un stabilākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kas izmanto vietējos dabas resursus – mežus – un ražo dažādus koksnes produktus: skaidu plātnes, parketu, mēbeles, būvmateriālus u.c. Kokapstrādes nozare veido aptuveni 16% no kopējā eksporta vērtības.

Citas nozares ar potenciālu

Protams, Latvijas ekonomika nav ierobežota tikai ar šīm četrām pamatnozarēm. Ir arī citas nozares, kas ir dinamiskas un perspektīvas, piemēram: tranzīta pakalpojumi, koksnes apstrāde, pārtikas produkti un mašīnbūve. Tranzīta pakalpojumi ir saistīti ar loģistikas nozari, bet tajā ir iespējams sniegt dažādus pakalpojumus tranzīta kravu pārvadātājiem un saņēmējiem, piemēram, muitas, uzglabāšanas, pārkraušanas, apdrošināšanas un citus pakalpojumus. Tranzīta pakalpojumi veido aptuveni 4% no kopējā eksporta vērtības. Koksnes apstrāde ir nozare, kas ražo augstas kvalitātes koksnes izstrādājumus ar lielu pievienoto vērtību, piemēram, parketu, mēbeles, būvmateriālus u.c. Koksnes apstrāde atšķiras no kokapstrādes, jo tajā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas un dizains, lai radītu unikālus un pieprasītus produktus. Koksnes apstrāde veido aptuveni 3% no kopējā eksporta vērtības. Pārtikas produktu nozare ražo dažādus pārtikas produktus gan iekšējam tirgum, gan eksportam. Pārtikas produkti ietver gaļas produktus, piena produktus, dzeramos produktus, konservus, saldumus u.c. Pārtikas produkti veido aptuveni 8% no kopējā eksporta vērtības. Mašīnbūve ir nozare, kas ražo dažādas mašīnas un iekārtas gan iekšējam tirgum, gan eksportam. Mašīnbūve ietver transportlīdzekļu ražošanu, elektrotehniku, metālapstrādi, precīzo instrumentu ražošanu u.c. Mašīnbūve veido aptuveni 7% no kopējā eksporta vērtības.

IV. Ekonomiskais stāvoklis Baltijas valstīs

Šajā raksta daļā es vēlos apskatīt Baltijas valstu ekonomisko situāciju pēc iepriekšējās lejupslīdes un to turpmāko attīstību, uzrunāt augošo ekonomisko paļāvību, samazinātu bezdarbu un paaugstinātās algas¹, kā arī izcelt izaugsmi veicinošos makroekonomiskos faktorus, tostarp IKP pieaugumu, inflāciju un iekšzemes kredītu privātajam sektoram.

Apskats par Baltijas valstu ekonomisko situāciju pēc iepriekšējās lejupslīdes un to turpmāko attīstību

Baltijas valstis ir bijušas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas visstraujāk atguvušas savu ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Pateicoties apjomīgajiem valdības un ES fondu atbalsta pasākumiem, kā arī epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai 2021. gadā, Baltijas valstu IKP pieauga par 4–6 % gada griezumā. Tomēr 2022. gada sākumā Baltijas valstu ekonomikas attīstību būtiski ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā un tā izraisītais ģeopolitiskais spriedze. Kara dēļ globālajai ekonomikai radušies traucējumi izejmateriālu piegāžu ķēdēs, kā arī strauji pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas, pastiprinot inflācijas spiedienu. Šie faktori ir negatīvi ietekmējuši Baltijas valstu eksporta konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju.

Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija būs 2022. gada nogalē un 2023. gada pirmajā pusē. Izaugsme varētu sākties 2023. gada vidū, bet kopumā 2023. gadā izaugsme sagaidāma daudz mērenāka nekā 2022. gadā. Ekonomikas ministrijas prognozē, ka kopumā 2023. gadā IKP saglabāsies tuvu 2022. gada apjomiem, ja esošajā ģeopolitiskajā situācijā nenotiks būtiskas izmaiņas.

Baltijas valstu ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar ES kopējo tirgu un eiro zonas dalību. Eiro zonas dalība nodrošina stabilitāti makroekonomiskajos rādītājos un aizsargā pret spekulatīviem uzbrukumiem nacionālajiem valūtas kursiem. Eiro zonas dalība arī veicina tirdzniecisko integrāciju ar ES partneriem un sekmē investīciju piesaisti no ārvalstīm.

Baltijas valstis ir arī aktīvi piedalījušās ES fondu projektos, kas ir palīdzējuši uzlabot infrastruktūru, paaugstināt izglītības un pētniecības kvalitāti, kā arī veicināt inovācijas un zaļo pāreju. Baltijas valstis ir arī saņēmušas papildu finansējumu no ES atveseļošanas plāna Next Generation EU, kas paredz līdzekļus ekonomikas atjaunošanai un modernizācijai pēc Covid-19 krīzes.

Augošā ekonomiskā paļāvība, samazināts bezdarbs un paaugstinātas algas

Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies arī sociālajā ziņā. Pēc Covid-19 krīzes, kad bezdarba līmenis pieauga līdz 8–9 %, 2021. gadā tas samazinājās līdz 6–7 %. Tas liecina par darba tirgus elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Bezdarba samazināšanai ir pozitīva ietekme uz iedzīvotāju paļāvību un dzīves kvalitāti.

Arī vidējā darba samaksa Baltijas valstīs ir pieaugusi. 2021. gadā vidējā bruto mēnešalga bija 1200–1400 eiro, kas ir par 5–7 % vairāk nekā 2020. gadā. Algu pieaugums ir saistīts ar darbaspēka pieprasījuma palielināšanos dažādās nozarēs, kā arī ar darba devēju centieniem saglabāt un piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Algu pieaugums ir veicinājis iekšzemes patēriņu un nodokļu ieņēmumus.

Tomēr algu pieaugums ir noticis arī inflācijas kontekstā, kas būtiski apgrūtina iedzīvotāju pirktspēju. 2022. gada novembrī gada inflācija Baltijas valstīs bija 8–10 %, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada. Inflāciju galvenokārt veicina enerģijas un pārtikas cenu pieaugums globālajos tirgos, kuru ietekmi pastiprina Krievijas iebrukums Ukrainā. Inflācija rada riskus ekonomikas stabilitātei un sociālajai kohēzijai.

Izaugsmi virzošie makroekonomiskie faktori, tostarp IKP pieaugums, inflācija un iekšzemes kredīti privātajam sektoram

Baltijas valstu ekonomikas izaugsme balstās uz vairākiem makroekonomiskajiem faktoriem, kas veicina tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti.

Viens no šiem faktoriem ir IKP pieaugums, kas atspoguļo ekonomikas aktivitātes apjomu un dinamiku. Kaut arī IKP pieauguma temps 2022. gadā ievērojami palēninājās ģeopolitisko faktoru dēļ, Baltijas valstis joprojām saglabā augstu IKP līmeni salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju. Tas liecina par Baltijas valstu spēju pielāgoties mainīgai situācijai un saglabāt ekonomisko stabilitāti.

Inflācija ir cits nozīmīgs makroekonomisks rādītājs, kas ietekmē ekonomisko vidi. 2022. gadā inflācijas līmenis Baltijas valstīs bija ļoti augsts, sasniedzot 8–10 %. Tas būtiski ietekmēja iedzīvotāju pirktspēju un radīja izaicinājumus ekonomikas stabilitātei. Inflāciju galvenokārt veica enerģijas un pārtikas cenu pieaugums globālajos tirgos, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Iekšzemes kredīti privātajam sektoram ir vēl viens faktors, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi. Kredīti veicina uzņēmumu investīcijas, kā arī privāto patēriņu. Lai gan 2022. gadā iekšzemes kredītu apjoms pieaudzis, spiediens uz kredītu sniegšanu palielinājās, jo bankas bija piesardzīgas saistībā ar nenoteiktību un ekonomisko risku pieaugumu.

Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm

Latvijas ekonomikas izredzes 2023. gadā ir atkarīgas ne tikai no iekšējiem faktoriem, bet arī no ārējās vides attīstības. Šajā nodaļā mēs salīdzināsim Latvijas prognozētās izaugsmes rādītājus ar tās kaimiņvalstīm Baltijas reģionā – Igauniju un Lietuvu.

Prognozētās izaugsmes rādītāju salīdzināšana Baltijas valstīs 2023. gadā

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvijas IKP 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā. Igaunijas IKP 2023. gadā pieaugs par 1,5%, bet 2024. gadā – par 2,8%, saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas prognozēm. Lietuvas IKP 2023. gadā samazināsies par 0,5%, bet 2024. gadā palielināsies par 2%, pēc Lietuvas Finanšu ministrijas datiem.

Valsts	2022	2023	2024
Latvija	+1,5	0	+2
Igaunija	+2	+1,5	+2,8
Lietuva	+0,5	-0,5	+2

Salīdzinot Baltijas valstu IKP izmaiņas procentos pret iepriekšējo gadu, redzams, ka Latvija ir vidū starp Igauniju un Lietuvu. Igaunija ir visstabilākā valsts reģionā, kas saglabā pozitīvu izaugsmi visos gados. Lietuva ir visvairāk cietusi no ģeopolitiskajiem un enerģētiskajiem šokiem, kas noveda pie IKP samazinājuma 2023. gadā.

Informācija par inflācijas tendencēm un to ietekmi uz ekonomikas attīstību

Inflācija ir viens no galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas ietekmē gan iedzīvotāju pirktspēju un dzīves līmeni, gan uzņēmumu konkurētspēju un rentabilitāti. Inflācija ir cenu līmeņa paaugstināšanās noteiktajam preču un pakalpojumu kopumam laika gaitā.

Inflācija Baltijas valstīs ir augsta un palielinājusies pēdējos gados. Galvenie inflācijas cēloņi ir globālais enerģijas resursu cenu pieaugums, piegādes ķēžu traucējumi un darbaspēka trūkums dažos sektoros.

Latvijas inflācija 2022. gadā sasniedza 8,5%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada. 2023. gadā inflācija sagaidāma 9,3%, bet 2024. gadā – 4,5%, pēc Finanšu ministrijas prognozēm. Igaunijas inflācija 2022. gadā bija 7,5%, bet 2023. gadā un 2024. gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 9,2% un 3,5%, saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas prognozēm. Lietuvas inflācija 2022. gadā bija 9,5%, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs. 2023. gadā un 2024. gadā inflācija Lietuvā samazināsies līdz attiecīgi 9,2% un 5%, pēc Lietuvas Finanšu ministrijas datiem.

Valsts	2022	2023	2024
Latvija	+8,5	+9,3	+4,5
Igaunija	7,5	+9,2	+3,5
Lietuva	9,5	+9,2	+5

Salīdzinot Baltijas valstu inflācijas rādītājus procentos, redzams, ka Latvija ir vidū starp Igauniju un Lietuvu. Igaunija ir valsts ar zemāko inflāciju reģionā, kas pakāpeniski samazināsies tuvojoties Eiropas Centrālās bankas mērķim (2%). Lietuva ir valsts ar augstāko inflāciju reģionā, kas ir saistīta ar lielajiem enerģijas cenu pieaugumiem un darbaspēka izmaksu kļūšanu par galveno inflatorisko faktoru.

Inflācijai ir negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību, jo tā samazina iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugumu un uzņēmumu peļņu. Inflācija arī grauj valūtas vērtību un palielina procentu likmes, kas apgrūtina aizņemšanos un ieguldījumus. Inflācija var arī izraisīt sociālo nemieru un politisko nestabilitāti.

Lai cīnītos pret inflāciju, Baltijas valstis ir pieņēmušas dažus pasākumus, piemēram:

• Palielinot minimālo algu un sociālos pabalstus;
• Nodrošinot atbalstu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem enerģijas rēķinu samaksai;
• Veicinot konkurenci un tirgus atvēršanu dažos sektoros;
• Uzturot fiskālo disciplīnu un budžeta līdzsvaru;
• Sadarbojoties ar Eiropas Savienību un starptautiskajiem partneriem enerģētikas drošības jautājumos.

Tomēr šie pasākumi ir tikai daļēji un pagaidu risinājumi, jo lieliskais inflatorisko faktoru spiediens ir globāls un strukturāls. Lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas stabilitāti un dzīves līmeņa pieaugumu Baltijas valstīs, nepieciešams veikt dziļas reformas ekonomikas diversifikācijai.

Secinājums

Šajā rakstā esmu apskatījis Latvijas ekonomikas izredzes 2023. gada otrajā pusē, balstoties uz Ekonomikas ministrijas un citu avotu informāciju. Galvenie punkti, kurus esmu izcēlis, ir šādi:

• Latvijas ekonomika ir cietusi no Krievijas iebrukuma Ukrainā un tā radītajiem traucējumiem pasaules ekonomikā, kā arī no augstajām enerģijas un pārtikas cenām.
• 2023. gadā sagaidāma daudz mērenāka IKP izaugsme vai pat stagnācija.
• Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vairākus atbalsta pasākumus, lai stabilizētu tautsaimniecību un palīdzētu uzņēmējiem un mājsaimniecībām pārvarēt krīzi.
• Ekonomikas ministrijas nākamā gada prioritāte ir valsts ekonomiskā drošība, kas ietver enerģētikas neatkarības stiprināšanu, eksporta diversifikāciju, iekšzemes pieprasījuma veicināšanu un inovatīvu risinājumu meklēšanu.

Es ceru, ka šis raksts ir bijis informatīvs un interesants lasīt. Ja jums ir kādas domas vai jautājumi par Latvijas ekonomikas izredzēm, lūdzu, dalieties ar tiem komentāros vai sazinieties ar mani sociālajos mēdijos. Es ar prieku uzklausīšu jūsu viedokli un atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

Paldies par lasīšanu un līdz nākamajiem jaunumiem!

Autors: Nauris Krūmiņš, Personīgais blogs
Swedbank Risku analītiķis, investīciju blogeris un Microsoft Excel & Power BI konsultants.