Ļoti darbīgs un pasākumiem bagāts pavasaris ir iemesls tam, ka neatradu brīvu brīdi, lai uzrakstītu kaut ko par finanšu tirgus notikumiem šā gada pirmajā ceturksnī. Un tad “pēkšņi” pienāca maija brīvdienas un 6. maijs ar kaudzi ūdens no gaisa. Vilnas zeķes kājās, kapučīno tase pie rokas (galvenais ne klaviatūrā) un var ķerties klāt šī gada pirmo četru mēnešiem apkopojumam grafikos ar dažiem komentāriem. Ņemiet par labu.
Ko gaida centrālās bankas?
Lielākā daļa centrālo banku joprojām strādā gaidīšanas un datu, galvenokārt inflācijas, algu un darba tirgus, vērošanas režīmā. Bet mums ir uzvarētājs kategorijā “Pirmais procentu likmju pazeminātājs” – Šveices centrālā banka 21. martā negaidīti pazemināja franka bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem. No ECB likmju pazeminājumu gaida 6. jūnija sapulcē, no ASV FRS kaut kad vēlāk. Pretēji tirgū valdošajam viedoklim par turpmāko procentu likmju virzienu uz leju, Japānas centrālā banka 19. martā pirmo reizi 17 gadu laikā paaugstināja jenas bāzes procentu likmi.
Mūsu uzmanība, protams, būs pievērsta ECB un ASV FRS. ECB padome šogad tiekas 6. jūnijā, 18. jūlijā, 12. septembrī, 17. oktobrī un 12. decembrī. ASV FRS vadība tiksies 11.-12. jūnijā, 30.-31. jūlijā, 17.-18. septembrī, 6.-7. novembrī un 17.-18. decembrī.
Aizkulisēs tiek “lauzti šķēpi” par to, kurš pirmais pazeminās procentu likmes – ECB vai ASV FRS? Tā kā svaigākie ekonomikas dati neatbalsta dolāra procentu likmju pazemināšanu “tūlīt un tagad”, tad, ja ECB jūnijā izšķirsies par likmju pazeminājumu 6. jūnijā, tā vismaz par sešām dienām apsteigs ASV FRS, jo ASV FRS lēmumu uzzināsim 12. jūnijā. ASV FRS gan procentu likmju pazemināšanu var novilcināt arī līdz septembrim. Kā ar procentu likmju mainīšanu abās okeāna pusēs ir gājis līdz šim var redzēt zemāk pievienotajā bildē.
ECB vadība, pēc pēdējā eiro procentu likmju paaugstinājuma pagājušā gada septembrī, turpina vērot inflācijas un algu izmaiņu datus eiro zonā. Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.
Aprīlī Latvijā visiem, kuriem pienākas, jau vajadzētu būt saņēmušiem no VID naudu – gandrīz vai viena mēneša procentu maksājuma apjomu par hipotekāro kredītu. Daudziem tas palīdzēs vieglāk veikt nākamo mēnešu procentu maksājumus, daļa saņēmēju šo naudu iztērēs, bet daļa uzkrās/investēs. Es savu kontā ienākušo summu noapaļoju uz augšu un noziedoju (samērā maz sanāca, jo man kredīts izdzīvo savus pēdējos mēnešus). Latvijas Banka secina, ka “2024. gada (valdības budžeta) prognozē ņemts vērā arī Saeimas lēmums par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Pasākuma ietekme uz budžeta bilanci ir neitrāla, jo no komercbankām saņemtā nodeva tiks izmaksāta kredītņēmējiem, bet ietekme uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju būs minimāla.” Liela brēka, maza vilna? Jāpiemin, ka banku iemaksātā summa būs lielāka nekā kredītņēmējiem izmaksātā summa, cerams, starpībai atradīs racionālu pielietojumu, nevis notrallinās. Tikmēr ārvalstu investoru viedokli par Latviju šis politiķu gājiens pret centrālās bankas monetāro politiku (procentu maksājumu mazināšana ir procentu maksājumu mazināšana) visticamāk ietekmēja negatīvi (lielākā daļa finanšu sektora uzņēmumu akcionāru nav vietējie investori!).
Tiem, kuriem kompensāciju nemaksā, bet gribas mazākus procentu maksājumus, atliek gaidīt, jo, lai ekonomika saņemtu reālu papildus degvielu, ir vajadzīgs likmju pazeminājums, kurš palielinātu interesi ņemt jaunus kredītus. Pēc ECB vārdiem: “…kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms februārī pieauga nedaudz ātrāk – gada kāpuma temps bija 0,4% (janvārī – 0,2%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika februārī nemainījās (gada pieauguma temps – 0,3%).”
Realitātē likmju pazeminējums avansā jau nedaudz ir noticis. Skatieties Euribor grafikus zemāk pievienotajā bildē. Visu termiņu Euribor procentu likmes, gaidot ECB pazeminājumu, jau ir nedaudz zemākos līmeņos, nekā pagājušā gada oktobrī. ECB “grieziens” daļēji jau ir ierēķināts šī brīža likmēs.
Lipīgā inflācija
Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos sagaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”
Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena 12. aprīlī atzīmējās virs 92 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%). Jātzīmē, ka 6. maijā naftas cena tomēr jau bija atkāpusies atpakaļ zem 84$ atzīmes – cenas svārstības pēdējā laikā, reaģējot uz globālajiem notikumiem, ir ļoti straujas, kas krietni apgrūtina naftas cenu ietekmes uz inflāciju aprēķināšanu.
Zema inflācija nav nekāda prieka ziņa, ja skatāmies uz to, kas noticis ilgākā laika periodā. Martā Latvijā cenām nāca klāt 0.9% (Refinitiv dati manā bildē zemāk, pēc Eurostat 1.0%) pie pagājušā gada 17.3%! Patērētājiem prieku dotu kaut vai uz nelielu laiku redzama deflācija, jeb cenu samazinājums. Tas iedotu atelpu nepārtraukti pieaugošu rēķinu pasaulē.
Aprīlī gada inflācija eiro zonā provizoriski 2.4%, bet Latvijā 1.1%. Tie mums ir +1.1% pie +15.1% pirms gada un +13% 2022. gadā 😱. Vai mēs visi pēdējo trīs gadu laikā esam piedzīvojuši tādu pašu ieņēmumu kāpumu?
Vairāk naudas pie augstākām cenām
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs, vērtējot datus par atalgojuma pieaugumu 2023. gadā, saka: “Tomēr, neskatoties uz zemāku pieaugumu nominālajās algās, iedzīvotāju pirktspēja turpina atkopties – visās nozarēs vidējās algas kāpums pārsniedza inflāciju.” Tā tiešām ir – inflācijas līmenis, pazeminās (kā redzējām augstāk bildē), bet algu kāpums saglabājas. “Manā pasaulē” ar pirktspēju tik skaisti nav. Es jau vairākus mēnešus skatos, cik daudz naudas ir iedzīvotāju kontos, kā gada laikā šis daudzums mainījies, un kāda ir gada inflācija.
Pirmkārt, nauda kontos ir, bet ir pārāk liela noslāņošanās. Privātpersonām SEB Latvija20% naudas ir krājkontā, 10% termiņnoguldījumos (par maz), 70% ir norēķinu kontos. Kontos tikai 7.5% !!! klientu atlikums ir virs 10tk € un viņiem pieder 73% naudas (92.5% klientu pieder “tikai” 27% naudas). Plaisa starp augstu un zemu ieņēmumu mājsaimniecībām ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas problēmām!
Otrkārt, naudas atlikumu gada pieaugums iedzīvotāju kontos kopš 2022. gada marta atpaliek no inflācijas. Jā, daļa naudas aizgājusi uzkrājumos un investīcijās, bet krāj un investē absolūti mazākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Arī martā situācija tomēr zem jautājuma zīmes – ja gada inflācija ir 1%, naudas pieaugums atpalika (+0.94%), ja gada inflācija ir 0.9%, tad tikai par nieka tiesu naudas pieaugums apsteidzis inflāciju pirmo reizi kopš 2022. gada marta. Galu galā mēs varam nopirkt tik daudz, cik naudas ir kontā (arī aizņemoties naudu ieskaita kontā)…
Protams, līdz 2022. gada martam kontu atlikumu gada pieaugums krietni apsteidza inflāciju, bet kurš gan to vairs atceras. 2022. gada inflācijas trieciens tomēr bija tik ļoti spēcīgs (plus rekorda straujais procentu likmju kāpums).
Ļoti svarīgi, ka ir darbs
Ir pazīmes, ka situācija darba tirgū visā pasaulē paliek saspringtāka, bet bezdarba rādītāji ir ļoti tālu no līmeņiem, kuri liktu sākt satraukties valdībām un centrālajām bankām. Tieši šī relatīvi pozitīvā situācija darba tirgū ir tas, kas daudzus prognozētājus ir pārsteidzis un ļauj šo augsto procentu likmju periodu pārdzīvot daudz vieglāk nekā citās reizēs. Izmantojot unwarranted generalization fallacy, pieņemšu, ka augstas likmes, bremzē kreditēšanu, apgrozījumu un ekonomikas izaugsmi un uzņēmumi ir spiesti taupīt atlaižot darbiniekus un sekas vizuāli var redzēt zemāk bildē. Interesanti, kas būtu noticis ar ASV darba tirgu, ja nebūtu pandēmija? Un vēl interesantāks ir jautājums, cik daudz laika paies, pirms bezdarba līmeņa kāpums ASV pieņemsies spēkā tagad? Bet varbūt, ka šoreiz būs savādāk? ASV joprojām uz vienu bezdarbnieku ir vairāk nekā viena vakance…
Ir darbs, ir alga. Finansiālo grūtību gadījumā var pārskatīt tēriņus un mainīt naudas plūsmu, ko izdarīt ir daudz vieglāk tad, kad ir darbs. Tādēļ situācija darba tirgū noteiks to, kā valstis izstūrēs cauri šim sarežģītajam periodam. Ļoti svarīgs šis jautājums ir arī finanšu sektoram, jo īpaši valstīs ar augstu iedzīvotāju parāda līmeni. Latvijai te nav par ko daudz satraukties, jo mums bankām, pret ekonomikas apjomu mērot, ir pārāk mazs kredītu portfelis.
Tik labi kā nekad?
Virkne akciju indeksu pasaulē šogad sasnieguši jaunus rekordus. Kopš gada sākuma beidzot plusos iekāpis arī Honkongas tirgus. Mīnusos vienīgi Rīga.
Dažus investorus interesē, vai ir izdevies atgūt 2022. gadā piedzīvotos zaudējumus? Viss atkarīgs no tā, cik bieži tiek veiktas investīcijas, piemēram, indeksu ETF. Ja veicāt vienu investīciju 2022. gada janvārī kādā no tirgiem, tad zaudējumus nav atguvuši tikai investori Honkongā, Tallinā un Viļņā (cik zinu, nav Baltijas indeksu ETF – ja kāds zina iespēju kā taisīt proxy hedge Baltijas indeksiem, padodiet ziņu). Bet, ja tika veiktas ikmēneša investīcijas indeksu ETF, tad noteikti 2022. gada zaudējumi ASV, Eiropas un Japānas tirgos tika atgūti jau kādu laiku atpakaļ. Kādas ir indeksu procentuālās izmaiņas kopš 2022. gada sākuma ir redzams zemāk pievienotajā bildē. Nikkei +32%! Bet jāatgādina, ka eiro cena pret Japānas jenu šogad uzkāpusi 6.5%, bet kopš 2022. gada janvāra pakāpusies par 26%. 32% peļņa akciju tirgū mīnus 26% zaudējumi valūtu tirgū…
Skats uz indeksu vērtībām 3. maijā un indeksu rekordiem redzams zemāk bildē. 15 dažādi indeksi dažādos pasaules reģionos šogad sasnieguši jaunus rekordus. Visslavenākais sasniegums ir Japānas Nikkei225 indeksam. Beidzot pārsniegts pēdējo reizi 1989. gadā redzētais rekords (Japānas Topix indekss gan 1989. gada rekordu joprojām nav pārsitis).
Depresīvais aprīlis
Aprīlis lika ļoti vilties, jo vēsturiski S&P500 indeksam jebkurā vairāku gadu periodā vidēji ir bijuši pozitīvi rezultāti. Šogad -4.2% par ko jāpateicas viedokļu maiņai. ASV ekonomikas dati un centrālās bankas amatpersonu izteikumi maina procentu likmju pazmināšanas perspektīvu un tas nenāk par labu akciju tirgum (kredītu dārdzība saglabājas, spiediens uz uzņēmumu procentu izmaksām saglabājas).
Zemāk tabulā plašāks skats uz S&P500 indeksa mēnešu rezultātiem. Šogad kritums par 4.2% ir trešais sliktākais aprīļa rezultāts šajā gadsimtā, bet pirms tam bija pieci pozitīvi mēneši pēc kārtas, kas krietni mīkstināja aprīļa kritumu.
Nasdaq uzrādīja līdzīgus rezultātus, bet mīnusi aprīļa zaudējumu topā ieņem ceturto vietu šajā gadsimtā.
l
Kas lācītim vēderā?
Zemāk apkopoju atsevišķu indeksos ietilpstošu uzņēmumu šī gada (pirmā gada darba diena līdz 30. aprīlis) rezultātus. Šoreiz bez komentāriem.
Nvidia +74%, bet Intel -39%, kaut ko Intel ir izdarījis pavisam nepareizi…
Mani spriedelējumi par investīciju vidi
Nopienta ilgtermiņa investēšana tomēr ir ļoti garlaicīgs pasākums. Par regulārajām investīcijām P3L un SEB Roboinvestoraindeksu ETF portfelī nav daudz ko rakstīt. Tur katru mēnesi automātiski aiziet vienāda naudas summa un rezultāts ir līdzīgs tam, kāds redzams indeksu uzvedības grafikos. Ņemot vērā aprīļa cenu kritumu, es papildus regulārajām ikmēneša iemaksām Roboinvestora portfelī pieliku pāris maksājumus klāt, tas arī gandrīz viss. Pirmajā ceturksnī pēc Nvidia 2023. gada rezultātu publicēšanas samazināju ekspozīciju (rebalansēju portfeli 😂 un papildināju atvaļinājuma cash flow), tas arī mans vienīgais darījums līdz šim šogad tieši akciju tirgū. Tagad gaidu 22. maiju un Nvidia Q1 rezultātus.
Yahoo Finance ir veicis skaistus uzlabojumus un tagad pat bez maksas ir pieejama virkne papildus info par tur izveidoto akciju portfeli (vienalga vai tā ir reālā portfeļa kopija, vai izdomāts portfelis) – grafiki, statistika par portfeļa saturu utt. Ja var ticēt Yahoo aprēķiniem, tad mans akciju un crypto kokteilis (90% akcijas, 10% crypto) YTD sasniedzis +19.8%. Ir pilnībā atgūti 2022. gada zaudējumi un nedaudz kas nācis klāt. Joprojām kopējo rezultātu uz leju krietni novelk Ķīnas uzņēmumi, bet diversifikācija ir diversifikācija – visas loterijas biļetes nekad nav pilnas. Arī Warren Buffet šad tad zaudē: Warren Buffett said the entire Paramount Global stake has been sold at a loss.
Pagaidām izskatās, ka situācija globālajā ekonomikā ir labāka nekā tika prognozēts pagājušajā gadā. Eiropai, šķiet, ir lielākas problēmas, bet ASV viss notiek. Tas liek domāt, ka zināma piesardzība ir jāsaglabā, bet mukt no akciju tirgus prom laikam nav pamata, jo īpaši ASV. Arī mākslīgais intelekts turpina rullēt. Kamēr visi abonē, akcionāri pelna 😁. Es tomēr iesaku pārskatīt to visu, ko mēs abonējam, un izvērtēt, vai nav labāk vērts tos ikmēneša abonēšanas maksājumus pārvērst no tēriņiem par ikmēneša investīcijām?
Šobrīd krāju rezerves un joprojām sekoju līdzi zemāk bildē redzamajiem uzņēmumiem (un pāris Indijas ETF). Bildi es liku X portālā pagājušā gada 15. decembrī un dažiem uzņēmumiem cena šobrīd ir zemāka, nekā es gaidīju, bet iegādi pagaidām esmu atlicis.
Regulāras iemaksas zemu izmaksu indeksu fondos tomēr ir drošāks ilgtermiņa risinājums. Lai jums laba veselība un auglīgas investīcijas!
Saistību atruna
Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš bez dažiem mēnešiem trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.
Autors: Andris Lāriņš
Leading SEB Latvia Markets / team management, FX, investments, financial literacy, derivatives, curiosity & communication