Trešā ceturkšņa un turpmāko mēnešu dominējošā tēma ir procentu likmes, tādēļ šoreiz vairāk par tām. Kamēr es n-tās reizes galvā dzenāju idejas par situācijas apkopošanu vienā materiālā, Morten Hansen īsi un ļoti lieliski aprakstīja situāciju: Should households receive extra support because of high interest rates?
Bet vienalga, es tomēr pacentīšos saviem vārdiem uzrakstīt par naudu, procentu likmēm un nedaudz par notikumiem Q3. Kā vienmēr daudz bildīšu.
Emocionāls ievads (nothing personal)
Komentējot procentu likmju situāciju, ir viegli, apzināti vai neapzināti, pateikt kaut ko, par ko var saņemt “ciniķa” titulu, jo komentējot statistiku ir ērti runāt par ekonomikas rādītāju izmaiņām, tendencēm un ļoti ērti ir runāt par vidējiem rādītājiem. Bet aiz vidējiem rādītājiem ir arī minimālie un maksimālie rādītāji un starp datu kopām nav tukšuma (to ļoti labi apraksta Hans Rosling grāmatā Factfulness). Rakstot vai runājot par šī brīža izaicinājumiem, es cenšos būt korekts (gadās būt ironiskam). Cinisms nav tas veids, kādā es vēlētos komentēt šī brīža situāciju procentu likmju tirgū, jo aiz katra statistikas rādītāja ir kāds cilvēks, kāda ģimene, kāda vieglāka vai sarežģītāka finansiālā situācija. Bet ir tomēr arī atšķirība, vai “katrs cilvēks, katra ģimene” ir tavs potenciālais elektorāts, tavs klients, radinieks vai tas esi tu pats. Tas maina argumentācijas un publiskās komunikācijas patieso nolūku vērtēšanas perspektīvu.
Lai arī procentu likmju situācija šobrīd tiešām nerada lielus draudus Latvijas ekonomikas veselībai (tādus ilgtermiņā drīzāk rada politiķu uzvedība), pēc 2023. gada jūnija datiem 92.6% kredītiestāžu klientu nav maksājumu kavējumu par kredītu mājokļa iegādei. BET ir ~8%, jeb aptuveni 10 tūkstoši cilvēku (~8% no ~124 tūkstošiem hipotekāro kredītu tirgū iesaistītajiem Latvijas iedzīvotājiem), kuriem rodas grūtības apmaksāt pilnīgi visus (nepārtraukti pieaugošos) rēķinus. Precīzu skaitli grūti noteikt un grūtību mērogs arī ir dažāds. Finansiālās grūtībās nonākušo mājsaimniecību skaits tuvākajā laikā pieaugs. Tā ir nepatīkama problēma un realitāte augošu procentu likmju tirgū. Ja rodas grūtības apmaksāt rēķinus, ir ļoti svarīgi laicīgi sazināties ar savu banku. Lūk materiāls, kurš var palīdzēt noorientēties: Par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem euribor pieauguma un banku konkurences apstākļos. Bankas katru jautājumu risina individuāli un primāri tas ir banku un klientu līgumu un attiecību jautājums spēcīgi regulētā banku tirgū.
Man personīgi ir sajūta, ka reizēm Latvijas Bankas darbinieki, laikā, kad Latvijas Bankas vadītājs balso par eiro procentu likmju celšanu ECB sapulcēs, lej krokodila asaras banku vadītāju un kredītu ņēmēju priekšā, paralēli rājot komercbankas, te par vāju kreditēšanu, te par pārāk augstām procentu likmēm (Kā finansēsim investīcijas Latvijā?). Starp citu, cik gadiem vēl jāpaiet, lai, piemēram, atgrieztu hipotekāro kredītu reklāmas medijos (NEPLP lūdz Saeimu pārskatīt nesamērīgos kreditēšanas reklāmas ierobežojumus)? Iespēja reklamēt hipotekāros kredītus medijos palīdzētu komercbankām labāk pildīt vismaz vienu Latvijas Bankas vēlmi – kreditēt vairāk…
Kritizēt bankas par rīcību nav grūti, jo nav “vaigā” jāsatiek cilvēki, kuri ir paņēmuši kredītus. Ikdienā viss kāpjošo procentu likmju un valsts amatpersonu adekvāto un neadekvāto izteikumu skaidrošanas smagums klientu priekšā ir jāiznes banku darbiniekiem. Kritizējoša un norādījumu režīma komunikācija no tirgus uzrauga, šķiet, neveicina produktīvu dialogu.
Manu kredīta un līzinga vienošanos banka ievēro un vairāku gadu laikā neko nav sadārdzinājusi (nav ko īsti pārmest, kaut vienmēr gribas lētākus pakalpojumus), kamēr ECB procentu likmju paaugstinājums ir galvenais manu procentu maksājumu pieauguma iemesls, neatkarīgi no tā, cik dārgs, vai lēts skaitījās bankas kredīts tā paņemšanas brīdī. Centrālās bankas (novēloto) procentu likmju celšanu es pilnībā saprotu, bet vienalga sāpīgi.
Es arī nedomāju, ka mana kredīta maksājuma pieaugums ir galvenais bankas peļņas pieauguma iemesls. Es redzu, ka par savu naudu kontā nesaņemu procentus, bet ECB vienas dienas depozīta procentu likme ir 4% un, lai arī man kontā parasti ir tikai ikdienas izdevumiem paredzētā nauda (cenšos brīvo naudu investēt), mēs visi Latvijas iedzīvotāji kopā kontos turam vairāk nekā 17 miljardus eiro. Par 17 miljardiem eiro bankas vienā dienā no ECB procentos saņem aptuveni 1.9 miljonus eiro. Ja mēnesī ir 31 diena tad tie jau ir ~58.6 miljoni eiro ieņēmumi “ne par ko”. Bet tāda ir centrālās bankas monetārā politika. Vairākus gadus pēc kārtas (2014.-2022.) ECB “iekasēja” procentus no komercbankām par kontu atlikumiem, tagad tā ir atgriezusies normālā režīmā, ko tik sen nebijām piedzīvojuši.
Arvien vairāk bankas šos ieņēmumus pārdala klientiem, piedāvājot procentus par krājkontu, piedāvājot dažādu termiņu depozīta procentu likmes un drīz arī uzsākot maksāt par naudu norēķinu kontā. Bet šie pasākumi (var strīdēties par privātā biznesa reakcijas ātrumu) seko pēc ECB politikas izmaiņām. Tie neiet pa priekšu. Tādēļ arī bija šāda mana reakcija X kontā uz kārtējo skaļo Latvijas Bankas “reklāmu” par to cik ļoti daudz atkal komercbankas ir nopelnījušas.
Droši vien grūti atrast vēl kādu sektoru, kura uzņēmumi regulāri un papildus neregulāri dažādos griezumos atskaitās par savu darbību. Eksperti zina, ka kredītu tirgus balstās uz euribor (pēdējos gados bankas lielākoties piedāvāja kredītus ar īstermiņa – triju, sešu vai 12 mēnešu – EURIBOR likmi), bet noguldījumu procentus bankas nosaka balstoties uz situāciju naudas tirgū. Starp citu, ECB lēmums 2014. gadā ievest eiro procentu likmes negatīvā teritorijā praktiski “nogalināja” naudas tirgu privātpersonu segmentā. Teorētiski mirušo naudas tirgu var “reanimēt” ātri, bet praktiski rodas arī dažādi, reizēm neparedzēti, izaicinājumi (izmaiņas IT sistēmās utt.).
Kādus rezultātus banku procentu likmju ieņēmumu un izdevumu ailēs Latvijas Banka varēja sagaidīt strauji paaugstinot procentu likmes un zinot, ka euribor ātri reaģē ne tikai uz ECB rīcību, bet arī uz tās nolūkiem?
Es te nolikšu arī sekojošo komentāru izvērtēšanai:
Ja šī ir “komercbanku radīta sistēma”, tad kāda loma ir Latvijas Bankai? Šajā sakarā manu uzmanību piesaistīja 11. oktobra “Kas notiek Latvijā?” Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Santas Purgailes komentārs:
“Tas bija tieši tas, par ko es arī mazliet iemetīšu akmeņus arī banku dārziņā, par ko mēs runājām jau no gada sākuma un gatavojām bankas, sakot, ka jums būs ļoti liela peļņa, esiet gatavi, domājiet kā jūs varat nākt pretim klientiem, proaktīvi kaut ko likt priekšā, lai jūs sabiedrības acīs tomēr izpelnītos vairāk plusus nekā mīnusus. Tā darbība nesekoja un tāpēc mēs esam šeit, kur mēs esam.”
41 minūte 42 sekunde: VIDEO. «Kas notiek ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu?»
Vai Latvijas Banka bija redzama medijos aktīvi brīdinot kredītu klientus par to, kas viņus sagaida? Nezinu. Bet Latvijas Banka aizkulisēs aicināja bankas pelnīt plusus un kaut ko darīt!
Es palieku pie sava viedokļa un domāju, ka nav melots sakot, ka peļņas pieauguma pamatā tomēr ir European Central Bank / Latvijas Banka rīcība, zinot, ka naudas cena ātri aizies līdz kredītu likmēm, bet ne līdz noguldījumu likmēm. Komercbanku rīcība sekoja (lēnām?), bet teorētiski varēja arī nesekot. Situācija mainās un palielinātās peļņas vilnis noslāps tā vai citādi (naudas pāriešana depozītos un procentu izmaksas, maksa par kontu atlikumu, vājāka kreditēšana, uzkrājumi kredītu pusē…).
Ievadu noslēgšu ar vienu bildi no ECB mājas lapas apcirkņiem:
Diskusijās tomēr ir svarīgi nodalīt finanšu iestāžu ieņēmumus/izdevumus par kredītiem (bildē apvilkts ar sarkano līniju) un ieņēmumus/izdevumus par noguldījumiem (bildē apvilkts ar zaļo līniju). Kaut abi ir ļoti cieši saistīti, publiskajā komunikācijā nav īsti izskaidrots, kas notiek. Popularitātes punktus ir grūtāk nopelnīt pieprasot maksāt vairāk naudas (augstākus procentus) vairāk vai mazāk turīgiem noguldītājiem, tādēļ šobrīd redzam, ka izvēle krīt uz popularitātes punktu pelnīšanu prasot atlaides kredītu ņēmējiem.
Lūk ko par procentu likmju politikas ietekmi uz kredītiem un noguldījumiem saka ECB: “Ja iedzīvotāji un uzņēmumi uzskata, ka augstā inflācija saglabāsies, darbinieki, visticamāk, pieprasīs augstāku darba samaksu, savukārt darba devēji tāpēc paaugstinās savas cenas. To bieži dēvē par cenu un darba samaksas spirāli. Lai novērstu šādas spirāles veidošanos, mēs turpināsim paaugstināt procentu likmes, tādējādi padarot kreditēšanu dārgāku, bet uzkrājumu veidošanu – izdevīgāku. Mēs gādāsim, lai uzņēmumi, darbinieki un ieguldītāji būtu pārliecināti, ka inflācija vidējā termiņā samazināsies līdz 2%. Mēs neļausim saglabāties augstākas inflācijas gaidām.”
Kredīti ir dārgāki, kā solīts, un arī depozītu procentu likmes ir kāpušas. Viss pārējais ir diskusijas par ietekmi, ātrumu, vietējo un ārvalstu investoru biznesu, uzraudzīšanu, politiku, praksi, teoriju un populismu. Ceru, ka Latvija “neiebrauks auzās” un būs racionālas sarunas starp visām iesaistītajām organizācijām ar nolūku no šīs situācijas tieši Latvijai izveidot labāko ilgtermiņa risinājumu.
Tālāk dažas bildes, fakti un mani komentāri.
Ņemt naudu, dot naudu un noteikt naudas cenu laikā
1) Kredītu pusē naudas piedāvājums šobrīd ir lielāks nekā pieprasījums un darījumos cenu visvairāk ietekmē euribor likmes;
a) Hipotekāros kredītus izsniedz uz 10, 20 un 30 gadiem;
b) Gadās, ka kredītu kāds neatdod;
c) Gadās, ka ķīlas vērtība nenosedz zaudējumus…
2) Noguldījumu pusē naudas piedāvājums šobrīd ir lielāks nekā pieprasījums un darījumos cenu visvairāk ietekmē banku cenrāži…
a) Bankai iedzīvotāju kontos esošās naudas izsniegšana jānodrošina pārskaitīšanai/izņemšanai “tūlīt un tagad”;
b) Banka saņem procentus par naudu, kuru glabā ECB (par obligātajām rezervēm tie ir 0%, par pārējo, krietni lielāku naudas apjomu, šobrīd 4%);
c) Lai klienti saņemtu procentus ir jāizvieto nauda krājkontā, vai jāaizdod nauda bankai depozītā uz garāku termiņu;
d) Tirgū parādīsies procenti par kontu atlikumiem (skatīt punktu 2)…
Konkurence
Lai saņemtu kredītu pietiek ar vienu banku, bet, lai cena būtu zema, vajag konkurenci. Konkurenci, savukārt, viena otrai var sastādīt arī divas bankas. Bet laikam jau, jo vairāk banku, jo labāk? Jāņem vērā, ka neviens tirgus dalībnieks negrib absolūti lielāko tirgus daļu nelielā un, kā vēsture rāda, ļoti svārstīgā tirgū.
Iepriekšējā bildē redzam, ka banku skaits no 2010. gada 31 bankas ir samazinājies līdz 13 bankām. It kā joprojām pietiekoši. Bet interesanti paskatīties, kurš tad kreditē mājokļus (nedaudz gan novecojuši dati banku līmenī):
Ar aktīvu hipotekāro kredītu izsniegšanu nodarbojas 4 bankas, kuras tad arī ir nonākušas zem lupas un ir spiestas attaisnoties gan par vāju kreditēšanu, gan par dārgiem kredītiem. Ja jau tas ir tik ienesīgs bizness, ko gaida pārējās 9 bankas?
Šogad tik ļoti daudzinātā banku peļņa arī nemaz nav tik viennozīmīgs jautājums. Manā X komentārā par šo tēmu viedokļi ir dažādi, vizuāli šī gadsimta peļņa bildē:
Periodā no 2000. līdz 2022. gadam peļņa vidēji ir 124.2 miljoni €/ gadā. Vai tas ir lielu panākumu stāsts? Jā un nē, jo šis jautājums atver Pandoras lādi, pilnu ar finanšu un grāmatvedības ekspertu komentāriem par peļņu, dividendēm, nodokļiem, uzkrājumiem, meitas uzņēmumiem utt. Visi komentāri būs taisnība no katra skatu punkta.
Inflācija
Lūk kāpēc ECB (Latvijas Banka) ceļ procentu likmes. Pārāk augsta inflācija skar pilnīgi visus iedzīvotājus un tik liels naudas vērtības zuduma ātrums nav labs nevienam (izņemot parādus). ECB mērķis ir 2%.
Latvijā mēs otro reizi pēdējo 20 gadu laikā piedzīvojām divciparu inflāciju. Lai arī šobrīd ir dzirdami komentāri, ka beidzot situācija inflācijas laukā paliek labāka, atslābt ir par agru. Tas tāpēc, ka 3.3% gada inflācija septembrī nav nekāds atvieglojums, ja tā nāk klāt pie pagājušā gada 22.2%. Kontekstam bilde zemāk ar gada inflācijas skatījumu pa mēnešiem:
Lai diskutētu par to, cik ļoti procentu likmes un inflācija iedragā maksātspēju, jāatceras, ka bez izdevumiem ir arī ieņēmumi. Algas pagājušajā gadā, protams, netika līdzi inflācijai, bet tagad jau situācija atkal ir uzlabojusies. Katram valsts iedzīvotājam situācija atšķiras un ir ļoti svarīgi primāri palīdzēt tiem, kuri zaudējuši ienākumus, tiem, kuriem ienākumi nav pieauguši un tad pārējiem, kuriem kaut kas nav sanācis kā plānots ienākumu un izdevumu attiecībās.
Naudas daudzums
Šķiet “problēma”, kura vēl ilgi vilksies līdzi, ir centrālo banku tirgus atbalsta pasākumi pērkot obligācijas un uzpumpējot aktīvus tādā veidā iepludinot tirgū papildu naudu. Aktuāla problēma ir ne tikai tirgū iepludinātais naudas daudzums, bet jautājums, kuram un cik daudz ir jāaizņemas un kāds būs tirgus bez lielākā pircēja ar krietni augstākām procentu likmēm. ECB aktīvi pagājušajā gadā bija pārsnieguši 8.8 triljonus eiro. “Lūzuma” punkts bija 2015. gads, kad ECB uzsāka kārtējo QE (Quantitative Easing) programmu. Pat Šveices centrālā banka no tās nobijās un 2015. gada janvārī atcēla eiro un Šveices franka kursa ierobežojumu pie 1.20 franku atzīmes. Astoņu gadu laikā ECB savus aktīvus no 2 triljoniem pieaudzēja 4.4 reizes.
Šobrīd ECB ir QT (Quantitative Tightening) režīmā. Grafiki arī to apstiprina. Gada laikā no tirgus izņemts vairāk nekā pusotrs triljons eiro
Nesaistīti ar QE situācija Latvijā izskatās līdzīgi. Pēc cipariem naudas kontos ir vairāk nekā izsniegts kredītos. Neaizmirstam, ka nauda kontā ir, bet pēc pāris sekundēm var ar zibmaksājumu arī aiziet prom – tomēr visi statistiski paļaujas, ka nauda būs vienmēr (šādu kļūdu pieņēmumos pieļāva arī Silicon Valley Bank). SVB gan pieļāva arī citas kļūdas, bet konceptuāli bankas nevar 20 gadu kredītos atdot lielāko daļu klientu kontu atlikumus, kurus klients var paprasīt pēc pāris minūtēm. Bankas ir gatavas kreditēt vairāk.
Ja iepriekšējā bilde rādīja tikai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu naudas situāciju, tad nākamā ir visu kredītu un noguldījumu situācija Latvijas banku sektorā kopš 2003. gada. Ļoti gribētos lielāku kredītu portfeli Latvijā, bet 2008. gada atgriešanos mēs arī negribam redzēt.
Noguldījumu pusē šobrīd uzmanīgi jāseko tam, kas notiek ar iedzīvotāju kontu atlikumiem. Ja līdz Covid krīzei katru gadu naudas atlikums kontos auga ar ātrumu 6%-8% gadā, tad šī gada augustā “ātrums” jau pietuvojās pavisam tuvu nullei. Augsta inflācija, pieaugošie procentu likmju maksājumi kā galvenais iemesls, bet vēl jāņem vērā arī naudas aizceļošana uz investīciju produktiem (akcijas, obligācijas). Latvijas krājobligācijās investētais apjoms jau pārsniedzis 200 miljonus eiro. Izskatās, ka daļa naudas arī aizgājusi uz uzņēmumu kontiem, kur kontu atlikumu gada pieaugums līdz šim bijis liels, bet arī sāk bremzēties.
Procentu likmes
Lūk ko saka European Central Bank: “Procentu likmes, ko bankas piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, parasti mainās līdzīgi ECB noteiktajām procentu likmēm, taču tās ietekmē arī citi faktori. Tādā brīvā tirgus tautsaimniecībā kā euro zona procentu likmes nosaka arī kredītu pieprasījums un piedāvājums. Citiem vārdiem – tas, cik daudz uzņēmumi un iedzīvotāji vēlas tērēt un ieguldīt un cik daudz kredītu ir pieejams.” (Esam paaugstinājuši procentu likmes. Ko tas nozīmē jums?)
Kopš 2022. gada jūlija mēs piedzīvojām kopš eiro ieviešanas straujāko ECB procentu likmju paaugstināšanu. 450 bāzes punkti pusotra gada laikā!
Eiro procentu likmes nav sasniegušas rekordus, bet ar tādu inflāciju, kādu mēs Latvijā piedzīvojām pagājušajā gadā, ar savu naudu, mēs visticamāk piedzīvotu vēl augstākas procentu likmes. Zemāk ieliku bildi ar lata 3 mēnešu procentu likmi uz 2005. – 2009. gadu inflācijas fona. Divciparu procentu likmes nebija nekāds retums. Tajā laikā gan vairāk nekā 80% kredītu par laimi bija eiro valūtā.
Lūk arī bilde, kurā redzama visa ECB rīcības vēsture. ECB depozīta likmei šobrīd ir rekords, bet bāzes, jeb refinansēšanas, un lombarda likmēm rekorda vēl nav.
Tirgus vienmēr reaģē uz ECB mājieniem un lēmumiem. To uzskatāmi parāda euribor likmju grafiks uz ECB depozīta likmes fona. Līdz šim nav izgudrots labāks veids, kā “caurspīdīgi” noteikt naudas cenas atskaites punktus, kā atsauces likmes (Euribor, Libor, Stibor, Oibor, Tibor u.c., kā arī latu laikā Rigibor).
Euribor ir populāra starptautiska naudas tirgus atsauces likme, kuru izmanto visā pasaulē. Vēsturiski ir bijušas problēmas un izaicinājumi (Rigging of the Euribor), bet šobrīd daudz kas ir mainīts un uzlabots (Euribor in expansion mode for first time since rigging scandal). Finanšu produkti triljonu eiro vērtībā, sākot no hipotekārajiem kredītiem un beidzot ar automašīnu līzingiem, joprojām ir piesaistīti Euribor!
Kāpēc šobrīd notiek 24 gadus vecā euribor diskreditācija Latvijā? Divi spilgtākie piemēri – Jānis Reirs (Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi) un arī Reinis Bērziņš («Altum» varētu piedāvāt mājokļu kredītos «toksiskāko Euribor daļu» pārcelt uz vēlāku laiku).
Euribor piemērošana nav nepamatota un euribor nav toksisks! Ja ir vēlme uzzināt ko vairāk par euribor (vēsture, noteikšanas metodoloģija, pārvaldība), var palasīt The European Money Markets Institute šai atsauces procentu likmei veltītās lapas.
Jo īsāka termiņa euribor procentu likme, jo tā ir tuvāk ECB depozīta likmei. Depozīta likmei tādēļ, ka tirgū šobrīd vērojams eiro resursu pārpalikums. 13. oktobrī vienas dienas depozītos ECB bija izvietoti 3.6 triljoni eiro!
Nākamajā grafikā var redzēt, kā tirgus procentu likmju uzvedība pamainījās pēc 2015. gada ECB QE uzsākšanas. Ja līdz 2015. gadam euribor procentu likmes orientējās uz ECB refinansēšanas likmi (zaļā līnija virs, pie zilās līnijas), tad kopš 2015. gada tirgus (naudas pārpalikuma periodā) orientējas uz ECB depozīta procenti likmi (zaļā līnija pie sarkanās līnijas) – nav motivācijas piesaistīt papildus eiro, līdz ar to ir lēna depozīta procentu likmju sekošana ECB rīcībai.
Vai tagad eiro procentu likmes ir par augstu? Izskatās, ka jā, jo, ja ECB mērķis ir 2% inflācija, tad eiro procentu likmēm būtu jādzīvo kaut kur grafikā iezīmētajā zilajā teritorijā.
Diemžēl, esot NATO, ES un EZ nepietiek, lai Latvijai nebūtu risku. Zemāk bilde ar naudas cenu, kura jāmaksā valdībām. Publiski pieminētais +0.4 uzcenojums Latvijas kredītiem virs eiro zonas vidējā nav ekstrēmi. Nauda var palikt arī dārgāka, jo risku valstij un naudas cenai šobrīd rada paši politiķi. Eiro zonas viena monetārā un 20 fiskālās politikas nozīmē arī 20 dažādas viena eiro procentu likmes. Starp citu šobrīd eiro zonā ir tikai 3 valstis uz kuru ekonomikas attīstības tendencēm S&P Global Ratings aģentūra skatās negatīvi. Šobrīd notikumi uz Latvijas politiskās skatuves mūsu izredzes noteikti neuzlabo. Zemāks reitings = dārgāka nauda. Skatoties uz zemāk redzamo tabulu man ir tikai viens secinājums: “tas izskatās normāli, ka Latvijā jābūt vienām no augstākajām kredītu procentu likmēm un vienām no augstākajām depozītu procentu likmēm eiro zonā.” Tāpēc arī es aizdodu naudu Latvijas valstij, kad procentu likmes pārsniedz 4% (krājobligācijas).
Kā tagad (11. oktobrī) tirgus ceno eiro 3 mēnešu procentu likmes gadu uz priekšu? Bez lielām izmaiņām tuvākajos mēnešos, kas varētu ļaut atviegloti uzelpot, jo, spriežot pēc eiro 3 mēnešu procentu likmes Foward Rate Agreement darījumu cenām, netiek gaidīts turpmāks procentu likmju pieaugums. Bet vai tā būs?
Un te bilde, kura rāda, ka nedrīkst paļauties uz tirgus nākotnes cenām. Piezīmēju klāt tirgus vēsturiskās “nākotnes” cenas un sarkanā līnijā rāda, kā patiesībā uzvedās 3 mēnešu euribor procentu likme. Uz future, forward, swap un citām atvasināto produktu cenām nevar paļauties. Frequent fail…
Darbs un maksātspēja
Šī ir bilde, kura arī jāņem vērā un kura palīdz šobrīd tikt galā ar ļoti augstajām procentu likmēm. Kamēr ir darbs, var nodarboties ar izdevumu optimizēšanu, atteikties no pakalpojumiem un precēm, kas nav pirmā nepieciešamība. Cerams bezdarba līmenis nepieaugs būtiski.
Bet labā situācija darba tirgū rada arī bažas par algu un cenu spirāli. Lūk ko septembrī teica ECB vadītāja:
“But overall, when I look at my numbers today it’s employee remuneration: plus 5.5%; employee participation in the economy: 0.2% plus; and the lowest unemployment rates we have ever had. We are looking very, very carefully at that, because it is having a serious impact on inflation, particularly inflation in the service sector, which is typically much more labour intensive.”
Q3 bildes akciju tirgū (īsi)
Septembris attaisnoja savu negatīvā mēneša reputāciju. Plusos tikai briti un igauņi, bet pārējais tirgus mīnusos. Lielākai kritums Nasdaq (-5.8%), kam seko S&P500 (-4.8%) un Vācija (-3.5%)
Līdz ar septembra mīnusiem, negatīvā teritorijā tika norauta lielākā daļa trešā ceturkšņa rezultātu. Ceturksnis plusos Latvijai (+7.5%) un britiem (+1%). Pie lielākajiem mīnusiem tika Zviedrija (-6.6%), Honkonga (-5.8%) un Vācija (-4.7%).
Bet viss gads vājš pavedies tikai Honkongai (-10%) un Viļņai (-1.6%), kamēr Nasdaq šogad ir tuvu +30%, Nikkei virs 22% un Rīga pie +18%.
Inflācijas līmenis pazeminās, procentu likmes ir strauji uzkāpušas, parādi ir lieli, bezdarbs zems. Ukrainā turpinās karš. Karš arī Izraēlā un Gazā. Laiki nemierīgi, kas ar bažām liek skatīties uz tuvojošos ziemu. Sācies arī trešā ceturkšņa uzņēmumu rezultātu publicēšanas periods – redzēs kā būs. Ļoti svarīgi, lai Latvijas politiķi nesabojā valsts tēlu ārvalstu investoru acīs, jo tas var būtiski ietekmēt to, kāda būs Latvijas ekonomika pēc dažiem gadiem.
Sargiet savu veselību un naudas plūsmu un lai jums saulains rudens!
Autors: SEB Head of Markets Andris Lāriņš, Linkedin profile
