Interesants laiks finanšu tirgū. Eiro 5 gadu procentu likme marta sākumā paviesojās pie 3.4% atzīmes, bet 24. martā jau atkāpās līdz 2.8% līmenim, kas ir zemāk nekā 24. martā fiksējās visu termiņu #euribor likmes.

1 gada euribor likme martā piedzīvoja gan vienas dienas lielāko kritumu kopš 2001. gada (pie tam divas reizes, 14. un 16. martā), gan arī iekļuva vienas dienas lielāko kāpumu top pieciniekā (15. martā).

Tikmēr 3 mēnešu euribor likme 20. martā pirmo reiz kopš 2008. gada decembra sasniedza 3% atzīmi – gandrīz 15 gadus mēs neesam redzējuši tik augstu 3 mēnešu procentu likmi, tādēļ arī šādi procentu likmju līmeņi daudziem ir negaidīts negatīvs pārsteigums.

Centrālās bankas, neskatoties uz satricinājumu finanšu tirgū, nepārtrauc procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Procentu likmes martā paaugstināja Austrālijas CB (+25bp), European Central Bank (+50bp), Federal Reserve Board (+25bp), Norvēģijas CB (+25bp), Šveices CB (+50bp), Bank of England (+25bp), kā arī pāris citas bankas. Kārtējo reizi procentu likmes nekustināja tikai Japānas CB, kas to nedara jau gadiem ilgi.

Centrālās bankas turpina agresīvi cīnīties pret inflācijas augsto līmeni un problēmas finanšu tirgū risina ar citiem rīkiem (nodrošina likviditāti), jo finanšu sektors kopumā ir ar labu veselību un bankas ir spēcīgas (bet visi nav vienādi – skatīsimies Q1 rezultātus). Šis noteikti nav 2008. gada scenārijs ar plaša mēroga kredītu tirgus problēmām. To redz centrālās bankas, kurām šobrīd ir krietni daudz vairāk infromācijas par tirgu nekā iepriekšējā krīzē. Arī atvasinātie darījumi šobrīd tirgū tiek stingrāk uzraudzīti un lielai daļai ir naudas nodrošinājums. Galu galā procentu likmju nemainīšana vai pazemināšana par 25 vai 50bp neatrisinātu tās problēmas, kuras paši sev radīja SVB (nebija diversificēta klientu bāze, kļūdas aktīvu un pasīvu termiņstruktūrā un procentu likmju riska pārvaldīšanā) un Credit Suisse (kļūdas AML, KYC u.c. jautājumos, kuru sekas saasinājās neīstā laikā).

Augsta inflācija neder gandrīz nevienam un skar pilnīgi visus (jo zemāki mājsaimniecības ieņēmumi, jo lielāka negatīvā ietekme), tādēļ centrālās bankas ceļ procentu likmes, lai sadārdzinātu kredītus un bremzētu patēriņu. Diemžēl tam ir sāpīgas blaknes, kuras visi apzinās:

✔ pieaug procentu maksājumi jau paņemtiem kredītiem. Īpaši sāpīgi tas izjūtams uzreiz iedzīvotājiem, kuriem ir kredīti ar īstermiņa procentu likmēm un Baltijas valstis ir starp tām, kur ir ļoti augsts īstermiņa procentu likmju īpatsvars mājsaimniecību kredītos;

✔ bremzējas kreditēšana;

✔ bremzējas ekonomikas izaugsme (tas nav mērķis, tā ir prognozējama blakne) – ASV FRS prognozē šim gadam 0.4% ASV ekonomikas izaugsmi, bet ECB prognozē 1.0% eiro zonas ekonomikas izaugsmi;

✔ pieaug bezdarbs (arī iepriekš paredzama blakne) – ASV gaida, ka bezdarbs šogad pakāpsies no 3.7% uz 4.5%, bet ECB pārsteidzoši uzskata, ka bezdarba rādītājs šogad un nākamgad saglabāsies 6.6% līmenī bez lielām izmaiņām.

Nākamajos mēnešos kopējais gada inflācijas līmenis (zilā līnija grafikā zemāk) turpinās pazemināties (pārsteigumi gan ir iespējami), jo, visticamāk, izejvielu cenu ļoti lielais samazinājums gada laikā globālajā tirgū (piemēram, gāze -60%, baļķi -60%, dīzeļdegviela -37%, kvieši -27%, alumīnijs -20%…) apsteigs cenu kāpumu pakalpojumu sektorā un citās pamatinflācijas komponentēs, kuru apkarot tikai ar procentu likmju kāpumu pagaidām neizdodas vairāku iemeslu dēļ (viens no iemesliem ir pandēmas laika iekrājumi).

Pēc pēdējo nedēļu notikumiem izskatās, ka tagad jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS 22. martā publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās. ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta.

Kopš decembra viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir būtiski mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

ECB komentāri, gan ir vairāk “miglā tīti” un pretēji ASV “dot plot” augšējai bildei kreisā pusē, kura rāda centrālās bankas amatpersonu viedokli par iepējamo monetārās politkas nākotni, ECB šādas bildes nav. ECB komentārs par turpmāko rīcību ir sekojošs: “Paaugstinātā nenoteiktība pastiprina uz datiem balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz mūsu lēmumiem par monetārās politikas procentu likmēm, kas būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs cieši monitorējam pašreizējo tirgus spriedzi un esam gatavi veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai euro zonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti.”

Spriežot pēc finanšu tirgū pieejamajām eiro procentu likmju nākotnes cenām (un pirmā paragrāfa komentāra par 5 gadu eiro procentu likmi), visi nepacietīgi gaida procentu likmju kāpuma beigas. Par to uzskatāmi liecina arī zemāk bildē redzamā sarkanā līnija (cik ļoti tirgus dalībnieku viedoklis samainījies kopš 9. marta, jeb zilās līnijas).

Bet priecāties par sagaidāmo procentu likmju kritumu vēl ir par agru, jo kad tad tirgus ir uzminējis nākotni?

Saistību atruna

Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.