Iesācēja portrets
Gatavojot mana uzņēmuma pagājušā gada pārskatu, nesen grāmatvede man stāstīja par nodokļu aprēķiniem – kas pārmaksāts, kur, kas trūkst. Viņai bija visur jāvelk līdzi ar pirkstu, lai mani “nepazaudētu”. Nav jau tā, ka es nesaprastu, ko parakstu, tomēr skaitļu rindas, tabulas un grafiki man jau kopš skolas laikiem iedveš mazvērtības kompleksus, jo ir taču cilvēki, kas ne tikai spēj tam visam izsekot, bet pat mīl to darīt. Kā mana grāmatvede, piemēram. Tas gan manai viena īpašnieka SIA netraucē strādāt ar peļņu pat šodien, bet veiksme vairāk saistīta ar to, ka man patīk tas, ko daru, nevis ar to, ka es būtu labs stratēģis vai taktiķis.
Vārdu sakot – ja nu ir viens cilvēks, kuram sekošana līdzi akciju tirgū notiekošajam sagādā nopietnas grūtības, tad tas esmu es. Varbūt tādēļ neredzēju īpašu starpību starp pokerspēli un akciju tirgu – gan par vienu, gan par otru man bija tikai aptuvens priekšstats, kā par kaut ko riskantu, kur visu nosaka tikai un vienīgi veiksme 😉
Iesācēja stratēģija.
Akcijas. Līdz šim es par vērtspapīru tirdzniecību spriedu tikai no filmām “Volstrīta” I un II, un BBC World Service ziņās un tirgus apskatos dzirdētā. Slīdošās rindiņas Bloomberg un CNN programmās, manis pēc varēja būt rakstītas kaut vai ķīniešu valodā. Neskatoties uz to, man bija skaidra akciju pirkšanas loģika – ja kaut kas pietiekami ilgi krīt, tas jāpērk, cenšoties trāpīt maksimāli tuvu zemākajam punktam, jo skaidrs, ka kaut kad jau atkal kāps atpakaļ. Nu un otrādi – ja kaut kas pietiekami ilgi ir kāpis, tas ir jāpārdod, jo gan jau atkal kritīs. Runājot par dividendēm, es uzticos tikai vienai kompānijai – savai. Jo te es pats izlemju, cik sev maksāt. Visos citos gadījumos man bija pilnīgi skaidrs, ka uz dividendēm labāk necerēt, jo tādā veidā atpelnīt akcijās ieguldīto var tikai gadu desmitos.
Valūta. Visvienkāršākais ir spekulēt ar valūtu. Te viss skaidrs – ar jebkuru valūtu var nopelnīt, ja pietiekami lēti nopērk un pietiekami ilgi tur.
Obligācijas. Vot, šī ir lieta, kurā vispār neko nejēdzu – palīdzēt valstij ir labi, bet no savas pieredzes varu teikt, ka aizdodot naudu parādos slīkstošajam, Tu tikai dzen to dziļāk parādos…
Gan jau ir vēl kāds veids, kā nopelnīt ar vērtspapīriem, bet šobrīd man nekas vairāk nenāk prātā
Informācijas lauks
Kā jau teicu, informāciju gūstu no BBC World service, un, kaut arī savu iepazīšanos sākšu ar Baltijas akciju tirgu, par pamatu tam ņemšu globālā tirgus ainiņu, kuru respektablajai radiokompānijai sniedzis kungs, kura iesauka esot Dr Doom – jo esot slavens ar savām drūmajām prognozēm. 2 lietas, ko atceros:
1. No no more safe havens. Pat Ķīnā ne. Juaņa neskaidrā situācija, burbuļa riski utt. Varbūt vienīgi Austrālijas un Kanādas dolāri. Jo Ķīnas izaugsme nodrošina tās ar pieprasījumu pēc izrakteņiem.
2. Ja nu tomēr, tad labāk zeltā un platīnā, nekā valūtās. Jo naudu visi drukā uz velna paraušanu, bet zeltu ik gadus iegūst paredzamā apjomā – ap 250 000 svara vienību (kādu – neatceros ;). Tātad arī tā vērtība ir puslīdz nomērāma.
Vai tas man palīdzēs saprast, ko darīt un ko nedarīt Baltijas akciju tirgū? Tieši nē, bet apmēram ļaus noprast, kas notiks te, kad pasaulē kāds no minētajiem elementiem sašūposies.
Ko tagad?
Viens no iemesliem, kādēļ no vērtspapīru tirgus turējos pa gabalu, bija obligāta nepieciešamība izmantot brokera pakalpojumus. Vismaz man bija tāds priekšstats. Tā kā es grasos riskēt tikai ar pāris simtiem latu, brokeris man nespīd. Toties ir ļooti laba skolotāja, kas palīdz saprast, kā vispār tas viss strādā.
Kad uzzināju par eBrokeri, sapratu, ka tas ir viens rīks, kurš klusi pie sevis nesmiesies par maniem muļķīgajiem pirkumiem un neizmaksās dārgāk par pašu darījumu 😉
Tuvākajās dienās pastāstīšu, kā man gāja ar vērtspapīru konta atvēršanu un pirmajiem soļiem eBrokerī.
Veiksmīgu iepirkšanos! Un pārdošanu! Un – ja nu ir kaut kas iesakāms – vienmēr priecāšos par noderīgiem komentāriem!
