Mājienu bija tik daudz, ka European Central Bank procentu likmju pazeminājums nebija nekāds pārsteigums. 6. jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada septembra ķērās pie eiro procentu likmju pazemināšanas par tradicionālajiem 25 bāzes punktiem (par lielāku amplitūdu likmes parasti maina stresa situācijās). Tomēr gluži ar 2019. gada notikumiem šī brīža situāciju salīdzināt nevar, jo toreiz tika pazemināta tikai eiro depozītu procentu likme (no -0.4% uz -0.5%). Visas trīs ECB noteiktās likmes vienlaicīgi pēdējo reizi tika pazeminātas 2016. gada martā.

Sākot ar 12. jūniju galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4.25%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4.50% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme 3.75%.

Atkāpei: ECB vadītājai Kristīnei Lagardai šis bija pirmais procentu likmju pazeminājums, jo iepriekšējā reizē likmes tika pazeminātas Mario Dragi vadībā. Pagaidām Mario Dragi ir vienīgais ECB vadītājs, kurš tā arī netika pie procentu likmju paaugstināšanas. Vims Duisenbergs ECB vadītāja amatā (1998. – 2003.) kopumā likmes 9 reizes pazemināja un 7 reizes paaugstināja, Žans Klods Trišē (2003. – 2011.) 6 reizes pazemināja un 12 reizes paaugstināja, Mario Dragi (2011. – 2019.) 8 reizes eiro procentu likmes pazemināja, bet Kristīne Lagarda (2019. – …) 10 reizes paaugstināja un pagaidām vienu reizi pazemināja.

Pēc ECB vērtējuma: “Inflācija samazinājusies … un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju.”

ECB likmju pazeminājums jau kādu laiku bija ierēķināts tirgū plaši izmantojamajās Euribor likmēs. Gada sākumā 1 gada Euribor likme pat rādīja daudz agresīvāku iespējamo ECB rīcību, bet, kā rāda dzīve, tirgus gauži alojās. Inflācijas lipīgums un ekonomikas salīdzinoši labā veselība liek ar procentu likmju pazemināšanu piebremzēt. Rezultātā kopš gada sākumā 1 gada Euribor likme ir pakāpusies no 3.5% līmeņa līdz 3.7% līmenim, bet īsāku termiņu Euribor likmes kopš gada sākuma pamazām, bet pēdējās nedēļās straujāk pietuvojās jaunajai ECB depozīta procentu likmei (3.75%). Ņemot vērā inflācijas uzvedības prognožu korekcijas, tuvākajā laikā nav lielas izredzes ieraudzīt atkārotu likmju pazemināšanu. 18. jūlijā diez vai (nebūs pietiekoši daudz svaigu datu), bet 12. septembris ir uz jautājuma zīmes – atkarībā no turpmākajiem eirozonas ekonomikas datiem.

Inflācija eirozonā ir piezemējusies, bet joprojām apdzīvo plašu apgabalu. Pēc provizoriskajiem maija datiem, no 0.2% (Latvija) līdz 4.9% (Beļģija). ECB atzīst, ka “iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi.”

Bažas par inflācijas lipīgumu atainojas jaunākajās Eurosistēmas speciālistu prognozēs. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.5 % (martā prognozēja 2.3%), bet 2025. gadā 2.2 % (iepriekš prognoze 2.0%). Ja inflācijas prognozes koriģētas “nelabvēlīgajā” virzienā, tad pozitīvas ir IKP prognožu izmaiņas šim gadam – no 0.6% uz 0.9%. 2025. gada prognoze gan nedaudz šo optimismu kopmensē mainoties no 1.5% uz 1.4%.

Ekonomikas “stiprums” ir bēdīga ziņa kredītu tirgum, jo, gan IKP korekcija uz augšu, gan darba tirgus un algu rādītāji, visticamāk ļaus turēt procentu likmes augstos līmeņos ilgāk. Un tas viss neskatoties uz “sāpīgajiem” procentu maksājumiem virknei eirozonas valdību par valsts parāda apsaimniekošanu. Es personīgi neticēju, ka augstas eiro procentu likmes tik ilgi neradīs būtisku “sastrēgumu” valdību obligāciju tirgū, bet tam neticēja arī citi tirgus dalībnieki, kuri paši krietni pazemināja ilgtermiņa procentu likmes, avansā palīdzot parāda uzturētājiem. Tomēr valstu parāda jautājums no dienas kārtības nepazudīs.

Ļoti svarīgs rādītājs, kurš dod atelpu no augstajām procentu likmēm ir bezdarba rādītājs eirozonā. Tas ir zemākajā līmenī kopš eiro ieviešanas. Ir darbs, ir ienākumi un problēmu gadījumā var pārskatīt izdevumus.

Zems bezdarba līmenis un pozitīvā teritorijā esošie ekonomikas izaugsmes dati dod iespēju sasniegt jaunus rekordus akciju tirgū – klienti ir maksātspējīgi un uzņēmumiem (ne visiem gan) iet samērā labi. Biedē tikai tas, ka izaugsmi ļoti spēcīgi pēdējos mēnešos balsta AI uzņēmumi (aizņem būtisku akciju tirgus indeksu daļu). Droši vien, kamēr mēs visi tur kaut ko abonējam, ir pieprasījums, vajag jaudu un vajag “dzelžus”, bet cik ilgi?

Tagad jāklausās, ko par pasaules lielākās ekonomikas veselību 12. jūnijā stāstīs Federal Reserve Board vadība. Tur gan izredzes uz procentu likmju pazemināšanu šobrīd ir ļoti mazas. Uzmanība būs pievērsta svaigākajām ekonomikas datu prognozēm un tirgus ļoti uzmanīgi skatīsies uz jaunāko “The Fed dot plot” bildi. Šobrīd izskatās, ka virs ekonomikas vismaz tuvākajā ir mazinājušies negaisa mākoņi, jo ECB šoreiz teica, ka “The risks to economic growth are balanced in the near term but remain tilted to the downside over the medium term.”

Lai arī jums vasarā maz negaisa mākoņu, laba veselība un auglīgas investīcijas!

Saistību atruna

Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.

Autors: Andris Lāriņš
Leading SEB Latvia Markets / team management, FX, investments, financial literacy, derivatives, curiosity & communication