Latvijas otra lielākā zāļu ražotāja “Olainfarm” koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 24,286 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 7,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, bet grupas peļņa saruka par 1,8% un bija 3,626 miljoni latu. Vai izdosies sasniegt iepriekš visam gadam nospraustos mērķus, kā arī vai ir atmaksājusies pievēršanās arī aptieku biznesam, intervijā aģentūrai BNS stāsta “Olainfarmā” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins un valdes loceklis Salvis Lapiņš:

– Iepriekš jūs paziņojāt, ka šā gada peļņas mērķis ir 11,5 miljoni latu. Tagad jau ir septembris – vai šis mērķis ir reāls, vai netiks pārskatīts?

– V.Maligins: Pagaidām mēs redzam, ka tas ir reāli un šā gada prognozes gan attiecībā uz peļņas, gan apgrozījuma apmēru nemainām. Mums gan notika tehniska rakstura kavēšanās Ukrainas tirgū, kas radīja nedaudz kropļotu ainu par pārdošanas apmēriem pirmajā un otrajā ceturksnī. Taču mēs par to runājām un par to brīdinājām. Visa iemesls bija tas, ka Ukrainā tika pieprasīta papildus sertifikāti un cita dokumentācija, tādēļ noliktavās uzkrājās mūsu produkcija. Tagad tās jau sāk tukšoties un, kad mēs atkal nonāksim pie normāla sūtījumu grafika, tad Ukraina atkal būs līdzšinējās pozīcijās mūsu eksportā. Pašlaik eksports uz Ukrainu uzrāda kritumu, lai gan faktiski nekāda krituma mūsu produkcijas patēriņā šajā tirgū nav.

S.Lapiņš: Piemēram, pirmā pusgada apgrozījuma pieaugumu par 7% mēs esam sasnieguši, praktiski bez ierastajiem realizācijas apjomiem Ukrainā.

V.Maligins: Es domāju, ja Ukrainas rādītāji tiktu iekļauti šā gada atskaitēs, tad faktiski pieaugums būtu par 15%.

– Kāda situācija būs gada otrajā pusē?

– V.Maligins: Pašlaik prognozes izteikt negribētos, jo tā ir informācija, kas mums no sākuma būtu jāpaziņo biržai.

– Tomēr kāda ir kopējā situācija, ja nerunājam par konkrētiem skaitļiem?

– V.Maligins: Mums ir pieaugums. Visos tirgos, kuros mēs strādājam, ir laba dinamika un tendences ir pozitīvas. Tādēļ es neredzu bīstamību, ka kaut kur varētu būt kritums.

S.Lapiņš: Vienīgā lieta, kas varētu izraisīt kritumu, ir kāda globāla problēma. Ja mēs neparedzam Krievijas rubļa kursa milzu kritumu vai vēl kaut ko tikpat šausmīgu, tad nav arī nekādu iemeslu domāt par kritumu mūsu darbības apmēros.

– Jums ļoti svarīgs tirgus ir Krievija, kur pašlaik bremzējas attīstības tempi un samazinās arī jau pieminētā rubļa vērtība. Jūs to izjūtat?

– V.Maligins: Mēs to ņemam vērā un mūsu līgumi par piegādēm uz Krieviju ir ļoti elastīgi. Mēs varam koriģēt cenu praktiski katru mēnesi. Tādēļ mēs arī cenšamies reaģēt uz izmaiņām, kas notiek Krievijas ekonomikā.

– Tas ietekmēs jūsu eksporta apmērus uz Krieviju?

– V.Maligins: Nē. Tas ietekmēs tikai mūsu peļņu. Tomēr, ja pirmajā pusgadā mēs valūtu kursa dēļ nedaudz cietām, tad pašlaik tas viss tiek kompensēts. Korekcija ir notikusi 3-5% apmērā, tādēļ īsti par ko uztraukties nav.

– Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz apgrozījumu nākamajā gadā?

– V.Maligins: Mēs plānojam pieaugumu vismaz 15% apmērā. Tā ir mūsu minimālā latiņa, ko paši sev esam uzstādījuši. Tādēļ skatīsimies, kāda būs situācija, un iespējams pieaugums būs pat lielāks. Mazāk gan nebūs, jo mārketinga politika, ko mēs pašlaik īstenojam, mums dod reālu 15% izaugsmi gadā. Savukārt, ja mums radīsies tāda pati izdevība kā ar “Silvanoluā” un mēs kaut ko vēl nopirksim, tad tas mums dos vēl papildus apgrozījumu. Ikviena iegāde mums dos apgrozījuma pieaugumu jau virs šiem 15%.

Šādu pieauguma tempu mūsu mārketings iztur un arī praktiski visos tirgos šāds pieaugums ir iespējams. Latvijas tirgū gan 15% izaugsmi gadā ir grūtāk sasniegt, jo šeit izaugsme ir ap 2-3%. Kā piemēru es varu minēt to, ka mūsu iegādātajā aptieku ķēdē – “Latvijas aptiekaā” – mūsu produktu tirdzniecības īpatsvars sasniedz pat 6%. Savukārt, piemēram, “Mēness aptiekasā” tīklā tas sasniedz labi ja pusotru procentu. Līdz ar to mēs redzam, ka izaugsmes potenciāls ir arī Latvijā un mēs varam runāt ar aptieku tīkliem par savas produkcijas pārdošanu. Laikam mums šajā situācijā ir jāpārskata sava atlaižu politika un pirmām kārtām tas varētu attiekties uz maziem un vidējiem aptieku tīkliem, piešķirot atlaides par to, cik veiksmīgi viņi strādā ar mūsu produkciju.

– Kur jūs redziet problēmas sadarbībā ar lielajiem aptieku tīkliem?

– V.Maligins: Tie ir slikti vadīti tīkli. Tīri administratīvi šie tīkli ir nemobili.

– Varbūt viņiem ir tāda politika – vietējo ražotāju medikamentus īpaši netirgot?

– V.Maligins: Ziniet, mēs savulaik centāmies īpaši strādāt ar noteiktiem produktiem, kas šiem tīkliem būtu piemēroti, un, par spīti tam, nekādu īpaši labu rezultātu šim darbam nebija. Man šķiet, ka šie tīkli vienkārši tiek vāji vadīti. Iespējams, ka ir arī savas saistības un prioritātes attiecībā uz noteiktu rietumu ražotāju produktiem. Jebkurā gadījumā rezultāts ir tāds, ka mūsu produkcija tiek tirgota sliktāk nekā to dara “Latvijas aptiekaā”.

Tāpat laikam mums paralēli lētākiem preparātiem ir jādomā arī par dārgākas produkcijas ražošanu, jo aptiekas šādā gadījumā piemēro lielāku uzcenojumu un tām ir lielāka interese šādus produktus pārdot.

– Tas nozīmē – slimniekam sliktāk, jo zāles ir dārgākas, bet aptiekām labāk?

– V.Maligins: Diemžēl sistēma ir tā izveidota, jo aptiekārus interesē uzcenojums, ko tie var piemērot. Jo produkts ir dārgāks, jo tam var piemērot lielāku uzcenojumu. Es aptiekārus par to nevaru nosodīt, jo aptiekas ir bizness, kas šiku dzīvi nenodrošina, un galvenokārt aptiekas Latvijas tirgū izdzīvo, pateicoties nevis zālēm, bet dažādiem blakus produktu veidiem – zobu pastām, higiēnas līdzekļiem, kosmētikai. Piemēram, kompensējamajām recepšu zālēm aptiekas var piemērot ļoti ierobežotu uzcenojumu, ar kuru aptieku biznesā ieguldītās investīcijas atpelnīt nevar. Mēs šo biznesu pašlaik zinām arī no iekšienes un jāsaka, ka 12 vai 15% rentabilitāti aptiekas var sasniegt ar lielām pūlēm – faktiski tikai tad, ja tās atrodas ļoti labā vietā, kur ir liela cilvēku plūsma. Mūsu aptiekas pārsvarā atrodas reģionos un tur situācija ir vēl sliktāka nekā Rīgā.

– Vai jūsu lēmums pievērsties arī aptieku biznesam ir attaisnojies?

– V.Maligins: Aptiekas ir investīcija, kas attaisnojas tikai ilgā termiņā. Ikviens finansists jums pateiks, ka labāk ir nopirkt trīs “Silvanolusā” nekā vienu aptieku tīklu. Mums attiecībā uz aptiekām nav ļoti ambiciozu mērķu. Mēs netaisāmies konkurēt ar “Mēness aptiekuā” tīklu vai citiem lielajiem tīkliem. Tomēr zināmu tirgus daļu mēs gribētu iegūt. Pašlaik mums ir 50 aptieku.

– Tomēr kā saprotu jūsu plāns ir palielināt šo skaitu līdz 80?

– V.Maligins: Tas notiks atkarībā no iespējām. Pašlaik tirgū praktiski nav labu piedāvājumu aptieku iegādei. Turklāt konkurence par aptieku iegādi ir ļoti liela – par katru aptieku ir nopietna cīņa. Aktīvi savus tīklus mēģina palielināt “A Aptiekaā”, “Euroaptiekaā”. Aptieku tirgus ir ļoti uzkarsēts un pašlaik aptiekas maksā dārgāk nekā tām vajadzētu maksāt. Līdz ar to šīs investīcijas ir zaudējušas savu pievilcību.

Mūsu uzdevums savukārt ir panākt, lai mums aptieku tīkla iegāde atmaksātos un, ja tajā būs 80 aptiekas, tad tas būs vieglāk sasniedzams. Līdz ar to – jā, mēs gribam vairāk aptieku -, bet mēs skatāmies uz apstākļiem.

Tāpat mūsu mērķis ir piedāvāt savās aptiekās visu Latvijas ražotāju produkciju – lai tur būtu gan mūsu produkti, gan “Silvanolsā”, gan “Grindeksā”, gan “Rīgas farmaceitiskā fabrikaā”. Tāpat mēs gribam, lai tur būtu pārstāvēta Latvijā ražotā ārstnieciskā kosmētika. Būsim godīgi, pašlaik Latvijas tirgū pārsvarā tomēr ir pieejama tikai rietumu ražotāju ārstnieciskā kosmētika. Es esmu pārliecināts, ka šajā segmentā ir potenciāls arī Latvijas ražotājiem. Piemēram, mēs runājām ar “Madaruā” – ja viņi sāktu ražot ārstnieciskās kosmētikas līniju, tad mēs ļoti labprāt nodarbotos ar tās izplatīšanu.

– Jūs aptieku biznesā pašlaik saskatiet izaugsmes potenciālu?

– V.Maligins: Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Pirmkārt jau sāksim ar to, ka šis tirgus praktiski nepalielinās. Arī ja palielinās kompensējamo medikamentu īpatsvars, aptiekām nekāda lielā peļņa no tā nebūs, jo uzcenojums šajā gadījumā ir ierobežots Vienlaikus Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits un īpaši tas attiecas uz lauku reģioniem un mazām pilsētām. Iemesls ir bezdarbs – Rīgā tas nav jūtams, bet ciemos un mazās pilsētās tas mēdz būt ļoti liels. Protams, daļa no bezdarbniekiem vienkārši negrib strādāt, bet daļa grib un viņiem nav šādu iespēju. Rezultātā arī cilvēki dodas vai nu uz Rīgu, vai nu uz ārzemēm. Pat, ja jūs iebraucat tādā pilsētā kā Jelgavā – uz ielas jūs redzēsiet cilvēkus vai nu līdz 20 gadu vecumam, vai nu pēc 40 gadiem. Faktiski trūkst veselas paaudzes darbspējīgā vecumā.

Inguna Ukenābele, BNS