18 March 2015
Ziņas un Viedokļi
Price-To-Sales attiecība un tās pielietošana investīciju lēmumu pieņemšanā

Šajā rakstā nolēmu turpināt fundamentālās analīzes pamatu sēriju, kuru aizsākām iepriekšējos rakstos, apskatot gan P/E, gan P/BV, gan Cash Flow, kā arī rakstos par Pārdošanas mērķiem pēc FA un fundamentālajiem trauksmes signāliem. Šodien – par P/S attiecību. Ņemot vērā arī to, ka Nasdaq Baltic lapā tagad ir pieejami izcili uzskatāmās Morningstar akciju faktu lapas (kollonā FL), tagad šī analīze zināmā mērā paliek vieglāk veicama arī Baltijas uzņēmumiem.

Tomēr, kā tas parasti izrādās, ja jūs nolemtu rakt nedaudz dziļāk, un es, gatavojot šo rakstu, parakos savā grāmatu plauktā – izrādās, ka atkarībā no grāmatas rakstīšanas gada un autora, P/S attiecība tiek pielīdzināta bez maz vai labākajam izgudrojumam cilvēces vēsturē, pielīdzināmu tikai tādiem izgudrojumiem kā ritenis un tā koncepts- brāļu Raitu lidmodeļiem utt. Tieši šādu „jaunu ēru”, pēc dažu autoru domām, ir devis investīciju pasaulei P/S un tas ir izmainījis visu akciju sistēmas vērtēšanas pieeju. Citi atkal saka, ka tas esot tik bezjēdzīgs parametrs un pat tik kaitīgs, ka, ja kopā ar to netiek analizēti arī parādi (debt), tad, vadoties tikai pēc tā, varot skaisti atlasīt kompānijas pirms bankrota stāvoklī.

Pic_1

Kam tad ir taisnība, un vai mums ir vērts skatīties Morningstar jaunajos apskatos šo skaitli?

Pic_2

Augstāk redzam Gubernija (GBL1L) Morningstar faktu lapas izvilkumu.

Pirmajā acu uzmetienā tas, protams, atgādina to anekdoti – „Ierīces rādījums? – 20! – Ko 20? A ko ierīces rādījums?” Lai saprastu kā šo parametru varam pielietot, sākumā, protams, vajadzētu saprast, kas tas ir un kas „lācītim vēderā”. Īstenībā tas nav nekas īsti sarežģīts, un savā ziņā līdzīgi P/E attiecībai, kur salīdzinām akcijas cenu ar peļņu, tad šeit mēs skatāmies pārdošanas ieņēmumus kā attiecību pret akcijas esošo cenu.

Piemēram, ja kompānijai tirgū ir miljons akciju un šodienas cena ir 1 dolārs par akciju, tad kapitalizācija ir miljons dolāru. Tālāk, pārdošanas ienākumi jeb „Revenue” – uz faktu lapām Morningstar, gan Nasdaq saitā, gan arī „lielajā” saitā, jūs redzēsiet tieši šo vērtību:

Pic_3

Pic_4

Attēlos redzam izvilkumus no AMZN faktu lapām uz galvenās Morningstar lapas.

Tad, ja revenue jeb sales ir 10 Miljoni dolāru, tad P/S attiecība būs 1 / 10 = 0.1

Kāpēc man pašam patīk savā excel tabulā, kura nu jau izaugusi līdz 47 dažādiem parametriem, kurus es apskatu, salīdzinot akcijas (te jāsaka, ka tik daudz parametrus skatos tikai ASV akcijām, un tikai tām, kuras ir izgājušas vairākas atsijāšanas stadijas pēc citiem kritērijiem, un arī TA – tehniskās analīzes)? Tāpēc, ka šie ir tomēr ienākumi. Piemēram, ja kompānijai P/E ir negatīvs, vai ir bezjēdzīgi skaitļi virs 200, tad tieši P/S un tā trends (svarīgi – trends!), paliek par galveno un nevis peļņa un P/E rādītājs. Bet te dzirdu arī kritiķu balsis – ko dod mazas P/S vērtības, ja kompānija ir parādos līdz ausīm un tuvu bankrotam?

Tāpēc atkal un atkal vecā patiesība – nevar analizēt neko tikai pēc viena parametra – vismaz 6 trauksmes signāli, ir tas primārais čeklists, ko vajadzētu skatīties vismaz esošajām akcijām portfelī, ja ne tām, kuras aplūkojam pirkšanai (vai šortošonai). Ātrs skaits uz Quick Ratio un Current ratio – un JAU būs skaidrs, kas ir to kompāniju. Ērts šajā ziņā ir seeking alpha serviss, kur var darīt, piemēram, šādi: jūs teiksim regulāri sekojat watchlistam ar ūdens piegādes un kanalizācijas kompānijām ASV, skatoties kuras sāk palikt pievilcīgas cenā.

Bet kā salīdzināt, piemēram, P/S visam watchlistam UZREIZ, pie tam uzreiz apskatot arī situāciju ar parādsaistībām? Es izmantoju Seeking Alpha– ievadam tur manu ūdens utility kompāniju sarakstu un skatāmies:

Pic_5

Atfiltrējam pēc P/S. Uzskatāmi? Uzskatāmi.

Tagad, ja CWT liekas pievilcīgs, tad jau to pašu tabulu aplūkojam no Debt viedokļa, un ātrai analīzei der Quick Ratio & Current Ratio:

Pic_6

Tad tagad CWT vairs neliekas pievilcīgs, vismaz man ne. Lūk, šādi var darboties patiešām efektīvi, un daudzas reizes samazināt laiku, ko veltīt analīzei, un pats galvenais – salīdzināt salīdzināmus lielumus tajā pašā sektorā un industrijā esošām akcijām.

Tātad te jau jūs redzat pirmo no galvenajiem motīviem, ko gribēju tagad pasvītrot – P/S nav vērtība ko analizēt „sfēriskā vakuumā”, vai izmantot kaut kādus „rule of thumb” kā tas ir ar P/E – viss kas zem 10 ir „nenovērtēts”. P/S ir vērtīgs tikai salīdzinājumā ar citām akcijām no tās pašas industrijas, vai arī, kas man mazāk patīk, izmantot „vidējo temperatūru slimnīcā” – industrijas vidējo vērtību. Labāk sijāt šādā veidā, kā parādīju augstāk. Jo tālāk mēs atkal tradicionāli prasīsim padomu Tomasam Bulkowskim, kā to darījām iepriekšējos rakstos, un viņam būs interesantāki dati par šo te vidējo slimnīcā gulošo slimnieku temperatūru.

Kaut gan aci var uzmest arī šai temperatūrai, nu, piemēram, ar to pašu Amazonu:

Pic_7

Redzam, ka pēc Morningstar datiem Amazon ir nedaudz „pārvērtēts” salīdzinot ar „citiem” industrijā. Bet kas ir tajā industrijā? Kādas kompānijas? Viena mirstoša, otra ziedoša? Bet, kā jau teicu, pirmajam acu uzmetienam der arī šis.

Jā, un vēl kas. Te mēs redzam, ka Price/Sales ir TTMtrailing twelve month. Atcerēsimies, ka tādām kompānijām kā Amazon, tieši Q4 kvartāls ar Ziemassvētku iepirkšanās histēriju ir labākais no visiem, tāpat kā visam retailam.

Labi, tas nu būtu skaidrs. Bet ķersimies pie mūsu „slepenā ieroča” – Bulkowska un viņa statistikas.

Pirmkārt, ko izdarīja Tomass, lai ieviestu vismaz kaut kādu skaidrību melns/balts, nenovērtēts/pārvērtēts – viņš pirmajam testam nodefinēja, ka mediānas vērtība būs 1.0 un veica testu uz 891 akciju datu bāzes uz datiem no 1992 līdz 2007 (man nepatīk, ka nav datu pēc slavenā 2008. gada, bet nu kas ir tas ir).

Lūk, rezultāti:

Pic_8

Tātad, uzreiz redzam, ka pērkot akcijas ar P/S zem 1.0 ,mums ir zināmas statistiskas priekšrocības nākamajos 5-os gados.

Tālāk, Tomass uzdod šādu jautājumu – vai PSR trends, kāpjošs vai krītošs, dod priekšrocības? Trendu mēs varam aplūkot uz tā paša Morningstar. Piemēram, lūk, Amazon:

Pic_9

Kā redzam augstāk, tad pēdējos gadus tendence ir augt, nevis samazināties.

Vai arī mazāk informatīvs, bet tomēr grafiks (maziņš gan), no Baltijas akciju Morningstar faktu lapām:

Pic_10

Augstāk ir redzami TEO.lt dati no šīs saites.

Un, lūk, Tomasa statistiskā atbilde:

Pic_11

Jā, nu ja arī priekšrocība ir, tad pavisam neliela tām akcijām, kur šis trends ir uz leju (un tikai pirmajā gadā ir otrādi). Rezultāti nav īsti uzskatāmi, tāpēc es P/S trendu analīzē neņemu vērā – jūs tāpat nespēsiet aptvert visu un ir jāmācās atmest to, ko nevajag, vai vismaz ir pārliecība, ka to nevajag.

Nu, un, protams, ja lasījāt iepriekšējos rakstus par P/BV, P/BV un P/CF, tad jums nebūs noslēpums, kuras akcijas atšķirojot pēc kapitalizācijas + PSR, uzrāda labākus rezultātus. Protams, Small Caps:

Pic_12

Pie tam, Tomass mums dod vēl tādu padomu, ka vislabākie ir rezultāti Small Caps akcijām (Market Cap < 1B), ja attiecība P/S tiek ņemta vēl zemāka zem 0.76. Tad rezultāti ir vislabākie.

Mājas darbam un patstāvīgam darbam, pēc raksta izlasīšanas, varat padarboties ar Finviz skeneri. Piemēram, meklēsim akcijas pēc šādiem parametriem:

  • P/S < zem 1 (mazāku uzlikt Finviz nedod, tikai maksas versijā)
  • Sales growth past 5 years – positive
  • Insider Transactions – Very Positive
  • Current Ratio – over 1
  • Quic Ratio – over 1
  • Small caps

Drastiski? Bet rezultāti ir!

Pic_13Šādi var darboties, rakņājoties un meklējot idejas, kuras pēc tam jau var tikt analizētas daudz rūpīgāk.

Tādējādi, vajadzētu atcerēties sekojošo par P/S vērtību un tās analīzi:

  1. P/S jāanalizē tikai un vienīgi salīdzinājumā ar citām tāda paša sektora kompānijām vai sliktākajā gadījumā – ar industrijas vidējām vērtībām;
  2. P/S nedrīkst apskatīt bez kompānijas parādsaistību analīzes, it īpaši, ja P/E ir liels, vai negatīvs;
  3. Statistiski mums ir priekšrocība, ja pērkam akcijas ar P/S zem 1 vai vislabāk zem 0.76;
  4. Vēl labāk, ja pie tā visa, mēs izvēlamies akcijas ar mazu kapitalizāciju (Small Caps).

Veiksmīgu rakšanu!