Investoram Vladim Spārem netīk lieka publicitāte, tomēr vietējās treideru aprindās viņu pazīst, šķiet, visi. Un kā gan nē? Viņa leģendārais darījums – Ditton Pievadķēžu rūpnīcas lielas akciju paketes agresīva notirgošana 2006. gada sākumā. V. Spāre pārdeva visu, kas viņam bija, nobrucinot Ditton cenu no 90 santīmiem uz 70 (pēc tam tā noslīdēja vēl zemāk), un aizgāja no tirgus. Izrādījās, ka uz vairākiem gadiem. Pēc tam rakstīja romānu Odu laiks. Tomēr 2011. gadā atkal met skatienus Rīgas biržas virzienā.

Par ar Ditton notikušo Vladis teic, ka to nevērtē kā mūža darījumu – jo domā, ka tas viņam vēl priekšā. Un tomēr speciālisti šo spēli atzīst par vienu no visveiksmīgākajām, kad nostrādājis multiplikators. Spriežat paši: iegādāties paketi 90. gadu beigās par 8–15 santīmiem par akciju un pārdot 2006. gadā par apmēram 70–90 santīmiem! Lieliski, ja ņemam vērā apjomu: V. Spāres pakete bija apmēram 10% no uzņēmuma kapitāla jeb ap 739 000 akciju.

„Es iegādājos Ditton par 8–9–10–15 santīmiem, ieguldīju savas algas. Tas bija pēc 1998. gada, kad pat aizbraucu uz Daugavpili un Olainfarm, lai aplūkotu uzņēmumu korpusus. Sapratu, ka šīs akcijas ir ļoti lētas – un pirku par santīmiem. Visbīstamāk – pārdot, sasniedzot pirmos peļņas 100%. Ļoti daudzi, sasniedzot šo peļņas procentu, pamet tirgu. Psiholoģiski tas ir ļoti bīstams brīdis: gribas nofiksēt situāciju. Taču ja tas ir izteikti augošs tirgus, nedrīkst aiziet, nepieciešams sēdēt,” V. Spāre nesen stāstīja biržas portāla Naudaslietas.lv organizētajā treideru tikšanās reizē.

Pārdot šādu akciju daudzumu bez tieša darījuma – Rīgā tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Vladim izdevās. Tiesa, tas noveda pie visai straujas akciju cenas lejupslīdes.

„Reizēm man vaicā – kāpēc es tik agresīvi nosviedu Ditton? Nekad nevajag izmisīgi tiekties pārdot dārgāk – liela pakete tiek nosviesta tieši par tādām cenām, kādas tās ir. Un pozitīvais ir vēl tajā aspektā, ka konkurenti pilnībā tiek izsisti no ierindas – viņiem atliek vienīgi komentēt no malas. Viņi tik gaida, kad būs signāls akciju cenu izaugsmei. Taču nākamajā dienā tu nolej vēl zemāk, un viņiem tik vien atliek, kā teikt: „Par vēlu iziet no akcijām, es tagad tās turēšu.” Ik dienu tu pārdod par cenām, ko piedāvā pircēji, bet konkurenti visu laiku gaida signālu akciju cenu izaugsmei. Tādā veidā viņi tiek neitralizēti.”

Pēc V. Spāres domām, potenciālo multiplikatoru meklējumi – kad no ļoti zema līmeņa akcija perspektīvā var pieaugt vairākas reizes – ir bezmaz vienīgā stratēģija, kas ar pārdomātu pieeju un veiksmi var novest pie mūža darījuma. Vienīgā prasība: atrast to uzņēmumu, kas nebankrotēs. Jo bieži vien ne velti uzņēmumu akcijas kļūst lētas, viņš atzīst. Taču spēlē pastāv varianti. Pirmais – diversifikācija: 5–7 dažādu ļoti lētu akciju meklējumi un iegāde. Otra lieta: „Teiksim, tiek iegādātas akcijas par 10 santīmiem, ieguldot 10 000 latu. Kad akcijas cena sasniedz 20 santīmus, tiek pārdota puse paketes – un tu izej no riska, saglabājot pusi multiplikatora nākotnei,” skaidro Vladis.

Protams, lēts tirgus ar potenciāliem multiplikatoriem nav bieža parādība – tajā pašā Rīgas biržā tādas situācijas pēdējos 15 gados izveidojušās tikai dažreiz. Tomēr tieši šādi darījumi investoram ļauj nopietni nopelnīt, dažkārt ieguldot pat tikai daļu algas.