Pēdējā gada laikā Robina Huda vārds investoru prātos viennozīmīgi nebija saistīts ar angļu folkloras vai Holivudas pseidovēsturisko melodrāmu varoni. Minot šo vārdu, pirmais, kas nāca prātā jaunajai investoru paaudzei visā pasaulē, bija nevis veiklais viduslaiku loka šāvējs, bet gan megapopulārā tirdzniecības platforma, kuras oficiālais mērķis bija diezgan ambicioza vēlme “demokratizēt” finanšu instrumentu tirdzniecību. Nu vismaz tā vēstīja tās spilgtie mārketinga materiāli (skat. 1. attēlu zemāk).
Tomēr šai platformai ir arī kas kopīgs ar tāda paša nosaukuma Holivudas filmām: proti, konsekventa reputācijas un finanšu rezultātu pasliktināšanās. 1991. gadā uzņemtajai filmai “Robins Huds: zagļu karalis” ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā šobrīd ir piešķirts reitings 6,9 no 10 atbilstoši kinoindustrijas datubāzes IMDb versijai. Turklāt šīs filmas kases ieņēmumi bija 390,5 milj. USD, salīdzinot ar tās budžetu 48 milj. apmērā. 2018. gadā uzņemtajam tāda paša nosaukuma ekranizējumam ir piešķirts reitings tikai 5,3 no 10, tā kases ieņēmumiem sasniedzot 86,5 milj. un budžetam 100 milj. Vienīgais mierinājums, iespējams, varētu būt saistīts tikai ar to, ka jaunais “Robins Huds” nav saņēmis 2019. gada “Zelta avenes” balvu, kaut gan tika nominēts uzreiz trijās kategorijās – “sliktākais jaunais ekranizējums”, “sliktākais aktieris otrā plāna lomā” un “sliktākā filma”.
Pakāpeniski un konsekventi investīciju “Robinhood” seko tāda paša nosaukuma Holivudas filmu ceļam. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka Robins Huds bija pazīstams ar to, ka laupīja bagātniekus, nododot laupījumu nabadzīgajiem. Dzīvoja viņš Šervudas mežā netālu no Notingemas pilsētas. Savukārt Robina Huda pretstats bija vietējās varas pārstāvis “ļaunais” Notingemas šerifs. Tirdzniecības platformai “Robinhood” izdevās kļūt par Notingemas šerifu vienas nedēļas laikā, ieviešot ierobežojumus saviem lietotājiem iegādāties problemātiskās kompānijas “GameStop” akcijas un pārvēršoties no neprofesionālo investoru mīluļa par galveno naida objektu. Kāpēc kompānija to izdarīja? Tāpēc, ka šāds ir investīciju “Robinhood” biznesa modelis. Platforma ļauj saviem klientiem tirgot akcijas, nemaksājot komisijas. Bet tā bija spējīga īstenot šādu politiku, novirzot savu klientu finanšu instrumentu pārdošanas un pirkšanas rīkojumus «ātrdarbīgajiem tirgus organizētājiem» (“market makers”). Protams, saņemot par to atlīdzību. “Robinhood” gadījumā šī atlīdzība ir ap 600 milj. USD gadā. Un šīs atlīdzības lielākā maksātāja bija investīciju kompānija “Citadel Securities”, kas tiešā veidā bija ieinteresēta neļaut “Robinhood” neprofesionālajiem klientiem iegādāties “GameStop” akcijas. Platformas reputācija bija pamatīgi sagrauta, nodemonstrējot, ka lojalitāte attiecībā pret saviem klientiem acīmredzami neietilpst kompānijas prioritātēs (skat. 2. attēlu zemāk). Tolaik savu neapmierinātību pauda daži ASV Kongresa locekļi (skat. 3. attēlu zemāk) un pat neprofesionālo investoru elks “Tētis Īlons” (skat. 4. attēlu zemāk).
“Robinhood” tomēr turpināja agresīvu mārketinga kampaņu, cenšoties palielināt klientu bāzi uz kvantitātes, nevis uz kvalitātes rēķina. Turklāt, neskatoties uz to, ka jautājumi par platformas biznesa modeļa finanšu komponentu radās arvien biežāk. Kāpēc tas tika darīts? Lai sasniegtu kompānijas vadības galveno mērķi: IPO, tas ir, akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Mērķi sasniedza 28. jūlijā, izvietojot akcijas par 38 USD par vienu akciju un, tādējādi, platformas galvenajiem akcionāriem kļūstot par miljardieriem. Akcijas cena sākumā nokrita, tad piedzīvoja strauju kāpumu, vēlāk tikpat strauji atgriežoties pie IPO sākotnējā līmeņa. Visbeidzot, tā “ienira mīnusos”, salīdzinot ar izvietošanas cenu (skat. 5. attēlu zemāk). Kāpēc?
Lieta ir tāda, ka kompānija publicēja savus III ceturkšņa finanšu rezultātus, tiem šokējot investorus. Aktīvo lietotāju skaits samazinājās par 11% salīdzinājumā ar šī gada II ceturksni (skat. 6. attēlu zemāk). Vidējo ieņēmumu apmērs uz vienu lietotāju samazinājās par 42% salīdzinājumā ar šī gada II ceturksni un pat par 36% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada III ceturksni (skat. 7. attēlu zemāk). Kopējie ieņēmumi samazinājās par 35% salīdzinājumā ar II ceturksni (skat. 8. attēlu zemāk). Finanšu instrumentu (akciju, opciju, kriptovalūtu) tirdzniecības komisiju ieņēmumi samazinājās par 41% salīdzinājumā ar II ceturksni (skat. 9. attēlu zemāk). Akciju tirdzniecības komisiju ieņēmumi samazinājās zem iepriekšējā gada līmeņa. Darbības izmaksas pieauga 3,4 reizes salīdzinājumā ar II ceturksni un 6,1 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (skat. 10. attēlu zemāk). Kompānijas kopējie zaudējumi bija 1,3 mljrd. USD (skat. 11. attēlu zemāk). Salīdzinājumam var piebilst, ka analītiķi bija prognozējuši, ka uzņēmuma kopējie ieņēmumi III ceturksnī varētu būt 424 milj. USD, tiem faktiski sasniedzot tikai 365 milj.
Vēl vairāk šokēja investorus un analītiķus kompānijas gaidas attiecībā uz tās nākotnes perspektīvām. “Robinhood” vadība sagaida, ka platformas kopējie gada ieņēmumi būs mazāki par 1,8 mljrd., analītiķu prognozēm sasniedzot 2,03 mljrd. IV ceturksnī kopējie ieņēmumi būs 325 milj. USD analītiķu prognozēto 500,7 milj. vietā. Komentāri laikam ir lieki.
Platformas vadība taisnojas, ka III ceturksnis bija veltīts jaunu produktu un pakalpojumu, tostarp kriptoaktīvu maku un finanšu izglītības rīku, izstrādei. Ir uzsācis darbu klientu atbalsta dienests, beidzot ļaujot lietotājiem sazināties ar platformu pa tālruni, un ka nākotnē platforma pat plāno ieviest ar nodokļiem neapliekamos kontus ar kuru palīdzību klienti varētu pārvaldīt savus pensiju līdzekļus no ilgtermiņa perspektīvas (nopietni?). Tomēr tas vairs investorus neiespaido, jo viņi droši vien ir apguvuši klasiskā detektīvžanra “tēva” Edgara Alana Po mācību: “Netici tam, ko dzirdi. Un tici tikai pusei no tā, ko redzi”.
Autors: Oļegs Jemeļjanovs, LinkedIn profile