Septembris ir klāt.  Investoriem tas nav tikai laiks, kad pēc vasaras atvaļinājumiem viņi atgriežas darbā, bet vienlaikus arī lielu pārdzīvojumu laiks. Daudzi investori labi zina, ka finanšu tirgos septembris ir visneveiksmīgākais mēnesis (skat. 1. attēlu zemāk). Daži investori arī pazīst izteicienu “Pārdod maijā un aizej [no tirgus]” (“Sell in May and Go Away” angl.) vai ir dzirdējuši par Ziemassvētku ralliju novembrī un decembrī.

Tomēr viennozīmīgi racionāla skaidrojuma visām šīm periodiskajām kalendārajām anomālijām pagaidām nav. Iespējams cilvēki samazina savu ieguldījumu portfeļu apmērus maijā pirms atvaļinājumu sezonas. Kurš tad grib pastāvīgi pārbaudīt akciju cenas, guļot pludmalē? Arī ir iespējams, ka pēc atvaļinājumu sezonas slēgšanas septembrī daudzi investori atrodas nomāktā, depresīvā stāvoklī. Kam tad patīk mazāk saulains vai lietains laiks? Tajā pašā laikā Ziemassvētku gaidīšana un plānu veidošana nākamajam gadam izraisa noskaņojuma uzlabošanos un optimisma uzplūdus.

Lai nu kā, tiem, kuri meklē iespēju uzzināt nākotni, paļaujoties uz skaitļiem, ir gan pozitīva, gan ne tik pozitīva statistika.

Pozitīvā statistika liecina par to, ka vidēji varbūtība, ka akciju tirgus drīzāk augs, nekā kritīs, svārstās no 70% līdz vairāk nekā 80% (skat. 2. attēlu zemāk).

Ne tik pozitīvā statistika tomēr rāda, ka katrā konkrētajā gadā akciju tirgus dinamika var svārstīties ļoti plašā diapazonā, krītot par vairāk nekā 40% un augot par vairāk nekā 50% (skat. 3. attēlu zemāk).

Ne tik pozitīvā statistika arī rāda to, ka, iestājoties “lāču tirgum” un akciju cenām krītot par 20% un vairāk, akciju tirgus atjaunošanās pilnā apjomā varētu prasīt 5-6 gadus (skat. 4. attēlu zemāk).

Tomēr pozitīvā statistika arī liecina par to, ka, turot “vidējo tirgus portfeli” ilgāk par 5 gadiem, varbūtība, ka tas būs “plusos”, pārsniedz 80% (skat. 5. attēlu zemāk).

Šādas finanšu statistikas cienītājiem ir pieejams tāds izdevums kā “Akciju treidera almanahs” (“The Stock Trader’s Almanac”) un līdzīgas publikācijas. Piemēram, saskaņā ar šī almanaha datiem ir šāds interesants rādītājs kā “Janvāra trio” (sk. [1] zemāk).

“Janvāra trio” ietver sevī, pirmkārt, “Ziemassvētku vecīša ralliju” – pēdējās piecas tirdzniecības dienas decembrī un pirmās divas tirdzniecības dienas janvārī; otrkārt, “Pēcsvētku ralliju” – pirmās piecas tirdzniecības dienas janvārī; treškārt, “Janvāra barometru” – visas tirdzniecības dienas janvārī.

Kad visi trīs rādītāji bija “plusos”, “Standard & Poor’s 500” indekss 90% gadījumu rādīja pozitīvu dinamiku arī visā atlikušā gada garumā, vidēji augot par 17,5%. Kādam no rādītājiem nonākot “mīnusos”, tirgus dinamika arī visā atlikušā gada garumā vairs nebija tik viennozīmīga. Ja visi trīs rādītāji bija negatīvi, tad “Standard & Poor’s 500” indekss arī demonstrēja negatīvu dinamiku trijos no astoņiem gadiem, vidēji krītot par 3,6%.

2022. gadā “Ziemassvētku vecīša rallija” rezultāts bija pozitīvs (+1,0%), “Pēcsvētku rallija” rezultāts bija būtiski negatīvs (-1,9%), savukārt “Janvāra barometra” rezultāts bija ļoti negatīvs (-5,3%). Tātad, saskaņā ar statistiskajām “zvaigznēm”, tirgum 2022. gadā bija jābūt diezgan sarežģītam un pagaidām “Standard & Poor’s 500” indeksa dinamika šo prognozi attaisno: -17,0% laika periodā no janvāra sākuma līdz augusta beigām.

Vai neprofesionālie investori var paļauties uz šādu informāciju no praktiskā viedokļa?

Pirmkārt, nevajadzētu pārvērtēt statistisko “zvaigžņu” spējas pareģot nākotni. Visas statistiskās likumsakarības kļūst nozīmīgākas un stabilākas, tikai analizējot ilgtermiņa tendences. Tieši tāpēc katrā atsevišķā laika periodā situācija var attīstīties pretēji “statistiskā horoskopa” prognozētajam.

Otrkārt, ja jūs esat aktīvs investors un sekojat īstermiņa tendencēm, tad ņemt vērā šādu statistiku var, jo tā sniedz jums noteiktu notikumu iestāšanās vēsturiskās varbūtības. Tomēr šai informācijai kļūstot praktiski lietojamai tikai tad, kad ir pieejams liels vēsturisko datu apjoms, būtu saprātīgi veikt tirdzniecības darījumus, balstoties uz šādu statistiku, tikai ar vienlaicīgu “stop-loss” rīkojumu izvietošanu, lai ierobežotu jūsu potenciālo zaudējumu apmēru.

Treškārt, ja jūs esat ilgtermiņa investors, šo statistiku var izmantot jūsu ieguldījumu portfeļa rebalansēšanai. Piemēram, ja jūs vēlaties regulāri papildināt savu ieguldījumu portfeli, tad to var darīt pēc “tradicionālajām” maija vai septembra tirgus korekcijām, kad saskaņā ar statistiku ir augsta varbūtība, ka akciju cenas kritīs. Ja jums ir nepieciešams izņemt zināmu summu no jūsu ieguldījumu portfeļa, tad to var izdarīt pēc “tradicionālā” Ziemassvētku rallija, kad akciju cenu pieauguma varbūtība būtiski pārsniedz vidējos rādītājus.

Ceturtkārt, jāsaglabā ieguldījumu disciplīna, atceroties, ka mēs esam bioloģiskas būtnes un daudzus lēmumi pieņemam, pamatojoties ne tikai uz mūsu racionālo analīzi, bet arī mūsu emociju ietekmē. Tieši tāpēc jūsu ieguldījumu stratēģijas ievērošana ir svarīgāka par jebkuru statistiku.

Ekonomika ir racionālas matemātiskās attiecības, kuru pamatā ir dažādi psihosociālie faktori. Savukārt finanšu tirgi ir mūsu mēģinājumi saskatīt nākotnes ekonomiku. Rezultātā ilgtermiņa perspektīvā finanšu tirgi uzvedas, galvenokārt, matemātiski un racionāli. Tajā pašā laikā īstermiņa perspektīvā tie ir emocionāli un psiholoģiski grūti prognozējami, atspoguļojot mūsu cilvēcisko būtību. Pazīsti pats sevi un panākumi sekos!

Atsauces:

[1] “Trio of Indicators Set to Give Wall Street Clues for 2022”, Jessica Menton, Bloomberg News, 2022. gada 3. janvāris