Uzreiz jāsaka, ka virsrakstu nevajadzētu uztvert burtiski un universāli. Lielākajā daļā gadījumu ir spēkā tas, ka sliktas ziņas ir sliktas ziņas. Tomēr finanšu tirgi ir joma, kur sliktas ziņas var būt arī labas ziņas.

Akciju cena

Teorētiski katra uzņēmuma vērtība ir diskontētu nākotnes naudas plūsmu summa. Diskontēšana tiek veikta ar kādu likmi. Jo zemāka likme, jo augstāka uzņēmuma vērtība. Un jo tālāk no šodienas ir šīs naudas plūsmas, jo mazāk tās ir vērtīgas šodien un jo lielāks ir to jutīgums pret likmes izmaiņām.

Ja centrālo banku likmes un likmes finanšu tirgos kopumā sāk pieaugt, tad uzņēmuma vērtība krītas, pieņemot nemainīgas naudas plūsmas nākotnē, un attiecīgi krītas arī akcijas cena.

Uzņēmumiem, kuriem peļņa un naudas plūsmas ir vien gaidāmas tālā nākotnē, likmju pieaugums akcijas cenā var atspoguļoties ar lielu kritumu. Savukārt pelnošiem uzņēmumiem kritums būs mērenāks.

Kopumā var teikt, ka zemākas likmes ļauj augstāk kāpt akcijas cenām, savukārt pieaugošas likmes rada spiedienu akcijas cenām kristies.

Likmes

Naudas cenu nosaka centrālās bankas un finanšu tirgi. Centrālās bankas likmi var pieņemt kā bāzi. Pēc tam, virzoties uz augšu pa riska līkni, tirgus nosaka augstākas likmes attiecīgajiem aktīviem.

Viszemākās likmes ir valdību vērtspapīriem, tiem seko valsts uzņēmumu obligācijas, pēc tam investīciju reitinga korporatīvās obligācijas, zem investīciju reitinga obligācijas un tad jau tālāk nāk arī akcijas.

Ja likmi pamaina centrālā banka, tad parasti visa šī riska un ienesīguma attiecības līkne pavirzās uz augšu. Pamainās arī nepieciešamā ienesīguma jeb diskonta likme nākotnes naudas plūsmu šodienas vērtības aprēķināšanai.

Ja likmes krītas, tad aktīvu, tai skaitā akciju, vērtība aug, ja likmes ceļas, tad akciju vērtība krīt.

Kāpēc mainās likmes?

Bāzes likmi maina centrālā banka. Centrālo banku viens no galvenajiem uzdevumiem ir cenu stabilitāte. Ar to tiek saprasta neliela un mērena inflācija.

Šobrīd ir pieņemts, ka neliela un mērena inflācija ir ap 2% gadā. Ja inflācija ir zemāka par šo lielumu, tad centrālās bankas piekopj atbalstošu monetāro politiku un savas bāzes likmes samazina un tur zemas. Ja inflācija pārsniegtu šo 2% robežu, tad teorētiski centrālās bankas sāktu arī celt bāzes likmes.

Pēdējos daudzus gadus ir bijis daudz lielāks spiediens uz cenu krišanos jeb deflāciju un tāpēc centrālās bankas ir piekopušas ļoti atbalstošu monetāro politiku jeb turējušas zemas likmes, lai veicinātu ekonomikas attīstību.

Zemas likmes nozīmē to, ka ir arī zemāka likme pa visu riska līkni un attiecīgi akciju vērtība tiek rēķināta ar zemāku diskonta likmi. Var vienkārši izsecināt, ka zemās likmes nāk par labu akciju turētājiem, jo to vērtība pieaug.

Kādā gadījumā likmes sāktu pieaugt?

Ja tiktu novērota augstāka inflācija nekā minētie 2%. Tādā gadījumā centrālās bankas sāktu celt bāzes likmes, lai bremzētu naudas apriti un mēģinātu izvairīties no ekonomikas pārkaršanas.

Jāpiebilst, ka inflācija nav vienīgais vadmotīvs centrālajām bankām.

Pēdējos gados esam vairākkārt novērojuši, ka pie lielākām vai mazākām svārstībām finanšu tirgos centrālās bankas strauji samazina bāzes likmes un ieslēdz papildus monetārās politikas mehānismus likmju pazemināšanai un naudas pieejamības veicināšanai.

Zemas likmes = dārgākas akcijas

Ja mums pieder akcijas, tad mums ir izdevīgi, ka tiek saglabātas zemas likmes. Ja likmes sāktu pieaugt, tas radītu spiedienu uz mums piederošo akciju cenu.

Kādos gadījumos likmes saglabājas zemas? Zemas inflācijas laikā un arī nestabilitātes laikā.

Te mēs nonākam pie raksta virsraksta, ka sliktas ziņas ir labas ziņas un otrādi.

Labas ziņas = sliktas ziņas

Ja ik dienu nāk ārā labas ziņas, statistiskie dati priecē, ekonomika uzlabojas un valda pozitīvs noskaņojums, tad nav iemesla centrālajām bankām uztraukties un ir vērts sākt domāt par atbalstošo monetāro pasākumu mazināšanu, kā arī bāzes likmes celšanu.

Normālā gadījumā cilvēkiem ir labi, ka visu laiku iznāk labas ziņas. Tas nozīmē, ka ekonomika aug, darba piedāvājumi ir, darba algas aug un kopumā visiem pamazām kļūst labāk.

Tomēr, kā jau iepriekš secinājām, labas ziņas var novest pie likmju pieauguma un mums piederošo akciju cenas krituma. Tātad akciju turētājiem labas ziņas = sliktas ziņas.

Nesenie notikumi tirgos

Manuprāt, tieši šādu loģiku akciju tirgos varējām novērot šogad. Pieaugot bažām par augošo inflāciju, kritās uzņēmumu akcijas. Jo tālāk nākotnē sagaidāma peļņa, jo lielāka ietekme uz akcijas cenu.

Varētu teikt, ka šobrīd tirgi ir izslāpuši pēc sliktām ziņām.

To īpaši spilgti varēja redzēt pēc ziņām iepriekšējā nedēļas nogalē par COVID-19 Delta varianta izplatību Izraēlā, kur jau ir ļoti plaša vakcinācijas aptvere.

Pirmajā brīdī tirgi nokritās, jo pirmā reakcija parasti ir sliktas ziņas = sliktas ziņas.

Taču jau ļoti ātri tirgi atsāka gājienu augstāk, jo šīs sliktās ziņas pastiprina nenoteiktību. Nav īsti zināms, kā tad īsti būs. Tieši šī neziņa ļaus centrālajām bankām turpināt uzturēt zemās likmes, kā arī turpināt izmantot citus monetārās politikas mehānismus.

Tieši tāpēc akciju tirgiem ir tik svarīgi, lai ik pa brīdim nāk jaunas sliktas ziņas. Ja nāks tikai labas ziņas, tad pieaugs varbūtība centrālo banku likmju pieaugumam notikt ātrāk un tas jau atkal ietekmēs akciju cenu.

Jāpiebilst, ka šis viss strādā tikai ar tirgiem kopumā. Sliktas ziņas par konkrētu kompāniju parasti nozīmē sliktas ziņas un tas atspoguļojas akcijas cenas kritumā.

Lūdzu nepārprast!

Lūdzu nepārprast mani! Nav tā, ka es cerētu, ka visu laiku būs sliktas ziņas, un par to priecātos. Pēc dabas esmu optimists un priecājos par labām ziņām un notikumiem.

Šajā rakstā izklāstu to, kā redzu pašreizējos notikumus finanšu tirgos, un sakarības, kas šobrīd strādā. Protams, šīs sakarības jebkurā brīdī var mainīties. Var mainīties naratīvs un pēkšņi atkal labās ziņas = labas ziņas.

Papildus domugraudi

Runājot par ziņām, visu laiku sev cenšos atgādināt sekojošus domugraudus:

• Ziņās stāsta tādas lietas, kuras daudz lasīs un kuras ir viegli pārdot kā ziņas, bet nestāsta mums tiešām vajadzīgas lietas.
• Par katru ziņu jāpajautā: Kāpēc par šo tiek rakstīts tieši tagad? Kāpēc es šo redzu? Ko es neredzu, jo redzu šo?

Ja šie domugraudi ir nozīmīgi ikdienas ziņu kontekstā, tad ieguldīšanas kontekstā to nozīmīgums pieaug vairākkārt.

Kopsavilkums

Labas ziņas var novest pie akciju cenu krituma, tāpēc ik pa brīdim akciju tirgiem ir vajadzīgas arī sliktas ziņas.

Autors: Kaspars Peisenieks, peisenieks.com

Kaspars Peisenieks ir neatkarīgs investīciju un uzkrājumu eksperts. Investīciju tirgos aktīvi darbojas kopš 2007.gada, vairākus gadus pārvaldījis turīgu personu portfeļus vietējā kapitāla bankā.
Kaspars ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā Banku augstskolā un MBA grādu SBS Šveices Biznesa skolā, kā arī CFA institūta finanšu analītiķa sertifikātu.