15 October 2021
Pasaules tirgus
Ziņas un Viedokļi
Tas ir NFT (1/2)

Jaunā dārgā NFT pasaule

Maiks Vinkelmans pēc savas digitālās kolāžas pārdošanas par 69 milj dolāru iekļūst 3 visdārgāko patlaban dzīvojošo pasaules mākslinieku sarakstā. Twitter izveidotāja Džeka Dorsija pirmais tvīts izsolē tiek iegādāts par 2,9 milj dolāru. Nereti par investīciju un kolekcionēšanas objektiem kļūst pat smaidus raisoši gifi, amizanti video un skrīnšoti.

Laipni lūgti dīvainajā NFT jeb savstarpēji neaizstājamo tokenu valstībā, kur Benksija mākslas darba publiska sadedzināšana ir vienīgi veids, kā radīt tam cenu virtuālajā pasaulē, kur viens pēc otra uzslejas digitāli muzeji un galerijas, kur daudzi nozīmīgākie pircēji nekad netērēs naudu par tradicionālo mākslu.

Jaunā mākslas un popkultūras objektu “iepakošanas” tehnoloģija, kurai māksliniekiem jāsniedz brīvību un kontroli pār viņu darbiem, šogad raisa kaislības un liek cirkulēt arvien lielākai naudai. NFT signalizē par jaunu ēru investīciju un kolekcionēšanas jomā, kur digitālo objektu cenas vēlas konkurēt ar Pikaso un Monē gleznu novērtējumu.

 

Īpašnieks – dažu klikšķu attālumā

Kopš interneta parādīšanās ikviens varēja nokopēt jebkuru digitālu objektu – piemēram, gifu – neierobežotu reižu skaitu, to pavairot forumos un sociālajos tīklos, daļēji to uzskatot par savu – jo gifu iespējams izmantot, kā vien ienāk prātā. Šādā situācijā grūti iedomāties digitālā mākslas tirgus rašanos: objektu unikalitāti un līdz ar to vērtību nebija iespējams noteikt.

Problēmas risinājums izrādījās blokķēdes tehnoloģija, kas šobrīd sasniegusi to pieejamības līmeni, kad bez tehniskām zināšanām iespējams ieiet vietnē, pieslēgt savu maciņu mobilajam telefonam vai e-pastam un sākt to izmantot. NFT – lieliska blokķēdes izmantošanas iespēja priekš cilvēkiem, nevis gīkiem.

Tehnoloģija, kas izmanto blokķēdi, faktiski ļauj radīt sertifikātu, kas apstiprina īpašuma tiesības uz digitālu objektu – un šo objektu savā datorā var saglabāt jebkurš. Tomēr tā īpašnieks, pateicoties NFT, būs tikai viens. Savstarpēji neaizstājamie tokeni faktiski apgriež spēli ar kājām gaisā: digitālais objekts līdz ar tā popularitātes pieaugumu kļūst dārgāks, jo tā autentiskumu iespējams noteikt ar pāris klikšķu palīdzību.

 

Vispirms bija panki un kaķi

Iekams pasauli aplidoja ziņa par sensacionālo Beeple kolāžas Everydays: the first 5000 days izsoles gaitu, NFT jau bija iestaigājuši savdabīgu pirkumu taku. Agrīnu interesi par šiem tokeniem raisīja galvenokārt divi animācijas tēlu komplekti – CryptoPunks un CryptoKitties, kuru atsevišķas bildītes varēja nopirkt tieši tāpat, kā iepriekšējās paaudzes iegādājās kartītes ar beisbola spēlētāju attēliem. Sākumā pie CryptoPunks un CryptoKitties attēliem varēja tikt par brīvu; patlaban daži no tiem tiek tālāk pārdoti par sešciparu summām.

Vēl no 2017. līdz 2020. gadam NFT pasaule dzīvoja pati par sevi, būtībā tā bija pārsātināto bitkoina sfēras bagātnieku izklaides vieta. Visbeidzot daži skaļi pirkumi piesaistīja plašākas auditorijas uzmanību, līdz ar to – jaunu naudu. Par pirmo iespaidīgo NFT darījumu kļuva Nyan Cat pārdošana.

2011. gadā Kriss Toress radīja šo amizanto gifu – animētu kaķi, kam cepums ķermeņa vietā un kuram līdzi velkas varavīkšņains trēns. Pēc 10 gadiem viņš Nyan Cat “iepakoja” NFT un tā pārzīmētu un uzlabotu versiju platformā Foundation pārdeva par 300 kriptovalūtas Ethereum (ETH) vienībām. Darījuma dienā, 19. februārī, šī summa bija ekvivalenta 580 tūkst dolāru.

 

69 miljoni par Beeple un Benksijs bez paša klātbūtnes

Maika Vinkelmana jeb Beeple mākslas darbs Everydays: the first 5000 days sastāv no pieciem tūkstošiem abstraktu, fantastisku, grotesku un absurdu attēlu, kurus mākslinieks veidojis kopš 2007. gada maija, kad viņš izlēma katru dienu radīt jaunu digitālo bildi – un to darīt 5000 dienas pēc kārtas. Beeple sāka ar vienkāršu grafiku, pēc tam ieviesa 3D elementus, eksperimentēja ar abstraktām formām un jaunām krāsām.

 

Amerikāņu grafiķa darbs kļuva par pirmo loti izsoļu nama Christie’s vēsturē, kas pārdota par kriptovalūtu – norēķināšanās notika Ethereum vienībās. Tiesa, darbu Everydays: the first 5000 days par lielāko summu NFT vēsturē – 69 milj dolāru – iegādājās nevis muzejs vai kāds tradicionālās mākslas privātas kolekcijas īpašnieks, bet gan cilvēks ar pseidonīmu Metakovan. Savdabīgi, ka Metakovan pieder investīciju fonds, kas iegulda naudu tieši NFT sfērā. Metakovan jau pirms Everydays: the first 5000 days bija iegādājies tokenus ar Beeple darbiem par 3,5 milj dolāru.

 

Beeple kolāža tagad ievietota īpaši “uzbūvētā” virtuālajā muzejā – iespējams, kā nākotnes simbols.

 

Īsu laiku pirms Everydays: the first 5000 days rekordizsoles lielu uzmanību tokenu pasaulē izpelnījās ielu iekarotājs Benksijs, kurš pats gan nekādā veidā neiesaistījās jaunajā kņadā ap savu seno, vēl 2006. gadā radīto darbu Morons (White). To no Ņujorkas galerijas Taglialatella par 95 tūkst dolāru nopirka kriptovalūtas kompānija Injective Protocol – visdrīzāk tāpēc, lai ar performances palīdzību reklamētu savu platformu SuperFarm.

Ne pats Benksija darbs, ne šova veids netika izvēlēti nejauši. Simboliski, ka Morons (White) ir mākslinieka melnbalts darbs, kurā atainota fizisku priekšmetu izsole. Tikpat simboliski, ka Morons (White) tika sadedzināts, iznīcināšanas procesu fiksējot video. Būtībā šī ir atsauce – tādā veidā daļēji tika atkārtots paša Benksija triks, kad viņš 2018. gadā pārdeva pašiznīcinošos darbu “Meitene ar gaisa balonu”.

Pēc printa sadedzināšanas tiešajā ēterā tika izveidots pie “mākslas priekšmeta digitālā tēla” piesaistīts tokens. Tādējādi šis ir pirmais gadījums, kad fiziski eksistējis mākslas darbs tika pārvērsts par virtuālo aktīvu.

Injective Protocol filosofija paredz, ka tieši šādā veidā iespējams sasniegt mākslas objekta maksimālo cenu. Kamēr tas eksistē reāli, daļa objekta vērtības pieder fiziskajai pasaulei, taču pēc sadedzināšanas akta mākslas darbs gūst absolūtu un unikālu vērtību: performances māksla būs iemūžināta digitālajā NFT – un neviens, nekad un nekādā veidā nespēs šo digitālo objektu izmainīt.

Vērts atzīmēt, ka viens no Benksija mākslinieciskā rokraksta viltojumiem, ko radījis Pest Supply, ticis pārdots par 60 ETH jeb apmēram 100 tūkst dolāru. Šo darbu izdaiļo ar trafareta palīdzību uzklāts uzraksts “Nevaru noticēt, ka jūs, idioti, patiešām pērkat šo NFT mēslu”. Drīz uzradās jautājums, kur un kad pircējs spēs šo  tokenu pārdot tālāk – platforma OpenSea atslēgusi visas iespējas realizēt jebkuru mākslinieka Pest Supply darbu.

 

HODL – “Turies pie dārgas dzīves”

Dīdžejs 3LAU kļuva par pasaulē pirmo izpildītāju, kurš tokenizējis un ārkārtīgi veiksmīgi izsolījis savu mūzikas albumu; kopumā visas ar to saistītās lotes realizētas par 11,6 milj dolāru. Visdārgākais NFT, ko piedāvāja 3BLAU, sevī iekļāva skaņdarbu, kas radīts īpaši pircējam, pieeju dīdžeja slēgtajai mūzikas bāzei, pēc pasūtījuma veidotu attēlu un albuma Ultraviolet 11 oriģināldziesmu jaunas versijas; bez tam lotē tika iekļauts arī fizisks objekts – albums vinila variantā.

Izsole risinājās 4 dienas. Pēdējā vakarā šķita, ka tai lemts izbeigties pie kopsummas 1 milj dolāru apmērā, tomēr 3LAU pārvirzīja tirgošanās noslēguma brīdi, pateicoties nosacījumam: ja kāds pēdējās 3 izsoles minūtēs paaugstina likmi, tad pulkstenis vēlreiz sāk 3 minūšu atpakaļatskaiti. Taimeri tādā veidā iedarbināja vairāk kā 40 reizes, kā rezultātā vairāksolīšana ieilga vēl dažas stundas.

Galvenā atšķirība no ierastās NFT izsoļu prakses bija tā, ka vairāksolīšana norisinājās 3LAU personīgajā vietnē. Lielākā daļa NFT izsoļu notiek tādās lielās biržās kā OpenSea vai brāļu Vinklvosu Nifty Gateway. Personīgas mājaslapas izmantošana ierastas izsoļu platformas vietā sniedz iespēju pievienot dažādas ērtas papildus funkcijas; šajā gadījumā no jauna iedarbināmais taimeris ievērojami uzkarsēja potenciālo pircēju prātus.

Savukārt dziedātāja Graimsa, kas pazīstama kā tehnoloģiju karaļa Īlona Maska bērna māte, pārdeva 400 NFT kolekciju ar nosaukumu WarNymph, ko viņa radījusi kopā ar savu brāli. Mūzikas tokenu pārdošana Graimsu 20 minūšu laikā padarīja par 5,8 milj dolāru bagātāku; daži darbi tika pārdoti desmitos eksemplāru – var arī tā.

Par papildus PR parūpējās Tesla un SpaceX dibinātājs Masks: un kur gan pirmkārt meklēt tādu mākslas objektu entuziastus, ja ne tehnoloģiju karaļa tvītu lasītāju vidū? Savukārt Masks pats izsolē piedāvāja jaunajam haipam veltītu tehno skaņu celiņu, tviterī ierakstot: “Es pārdodu šo skaņdarbu par NFT NFT formātā.” Uz tehnomūzikas fona atkārtojas vārdi: “NFT – jūsu godkārei / Datori nekad neguļ / Tas ir pārbaudīts / Tas ir garantēts.” Ieciklētais skaņdarba vizuālais pavadījums – animēta zelta statuete ar uzrakstiem “Balva par godkāri”, “Datori nekad neguļ” un par memu kļuvušo akronīmu “HODL” – “Turies pie dārgas dzīves” jeb, insaideru valodā izsakoties, “Paļaujies uz augšupejošu trendu”.

Uz Maska loti reaģēja Maiks Vinkelmans, piedāvājot tehnoloģiju karalim tieši to pašu summu, par kādu izsolē bija pārdevis savu Everydays: First 5000 Days – 69 miljonus. Savukārt Masks no savas puses prasīja noteiktu daudzumu kriptovalūtas Dogecoin vienību – tobrīd dolāru izteiksmē summa sastādīja 24 miljonus.

 

Mākslas pasaules slavenību iesaistīšanās NFT tirgū

Iespējams, šajos superaugsto cenu gadījumos vairāk valdījis avantūrisms un vēlme piesaistīt maksimālu uzmanību – no lielo izsoļu namu un platformu, kā arī epatāžas mākslinieku puses. Varbūt tas viss ir tikai haips, pēc kā beigšanās mākslas un popkultūras objektu cenas noplaks? Katrā ziņā mākslas pasaulē sacensībās par lielo kriptonaudu un auditorijas uzmanību iesaistījies gan lielais izsoļu namu trijnieks, gan slaveni “klasiskie” mākslinieki. Takasi Murakami laidīs klajā 108 digitālos darbus “Murakami.Flowers” 24×24 pikseļu izmērā, kuru galvenais varonis būs viņa zīmols – smaidošs ziediņš, kas līdzinās dažādiem emodži.

Platformā Palm darbu sēriju The Currency Project, kas sastāv no 10 000 eļļas zīmējumiem uz papīra – katram tiks “piestiprināts” NFT – publikas uzmanībai piedāvās arī Demiens Hērsts. Sērijas izveidei viņš veltījis 5 gadus, katrs zīmējums ar digitālo sertifikātu sākotnēji novērtēts par 3 tūkst dolāru. NFT formāta darbu specifika slēpjas tajā, ka pēc pārdošanas tie praktiski tūlīt pat kļūst pieejami elektroniskajās platformās, kur ar tiem sāk tirgoties tieši tāpat, kā ar akcijām biržās.

NFT skrējienā nopietni iesaistījies arī izsoļu nams Phillips, kas īpašu uzmanību pievērsis Mad Dog Jones – Mišam Doubakam. Mākslinieka izstrādātais projekts Replicator pats ģenerē jaunus NFT katras 28 dienas, rezultātā radot 7 unikālas mākslas darbu paaudzes. Pirmā no tām tika pārdota izsolē; katra nākamā objekta paaudze radīs par vienu mākslas darbu mazāk, kamēr tiks nonākts līdz septītajai paaudzei, kura vairs neģenerēs jaunus NFT. Izsolē iegūtie 4,1 milj dolāru Doubaku padarījuši par dārgāko dzīvu esošo Kanādas mākslinieku, savukārt Phillips priecājas, ka piesaistījis pircēju, kurš iepriekš nebija pievērsis uzmanību šim izsoļu namam.

Ažiotāža tieši ap virtuālās mākslas objektiem izkristalizē būtisku aspektu – pircēji gatavi maksāt nevis par saturu, bet gan autentiskuma sertifikātu, kas raksturīgi mākslas tirgum kopumā. Kā lielisks piemērs kalpo Pītera Paula Rubensa glezna Dāmas portrets, kas gandrīz 140 gadus tika uzskatīta par viņa audzēkņa darbu: pēc patiesā autora noskaidrošanas gleznas cena pieauga par 4000 procentiem.

Ierasts, ka autora un arī pircēja personība prevalē pār mākslas darbu, kam pašam par sevi bieži ir sekundāra nozīme un kas – tāpat kā kriptomākslas objekti – var tikt tiražēts desmitiem miljonos eksemplāru. Būtu sagaidāms, ka lielie izsoļu nami NFT jomā turpmāk orientēsies uz esošo mākslas pasaules slavenību zvaigznāju, tomēr nākotnē sagaidāms liels spiediens no kriptomiljonāru nometnes puses.

Autors: Agnis Buda,  žurnālists ar Latvijas universitātē gūtu ekonomista izglītību; vadījis četrus Latvijas plašsaziņas līdzekļus galvenā redaktora statusā