Virtuālā pasaule bieži tuvāka par reālo

Sākotnēji NFT izmantoja digitālās mākslas objektu autentiskuma sertificēšanai; laika gaitā noskaidrojies, ka jaunajai tehnoloģijai ir plašs potenciāls. Nonfungible.com dati liecina, ka 2020. gadā kopējais ar šiem tokeniem veikto operāciju apjoms sastādīja 250 milj dolāru, kamēr tikai šī gada pirmajos 3 mēnešos NFT tirgus ietilpība pārsniegusi 2 mljrd dolāru atzīmi. Straujo intereses pieaugumu šogad nodrošina arī visdažādāko slavenību un zīmolu iesaistīšanās NFT drudzī; to pamanot, plašāka auditorija sāk orientēties jaunajā tokenu tirgū.

Kamēr pasaule cīnās ar COVID-19, Eiropas muzeji aizvērti, bet pasaules biennāles slēgtas viena pēc otras, mūsdienu mākslas sfēra ielaužas internetā. Pie tam virtuālā pasaule tai kļuvusi nevis par īslaicīgu patvērumu, bet gan laukumu attīstībai un inovāciju ieviešanai. Tā ka šobrīd mākslas cienītāju un kolekcionāru milzu uzmanība pievērsta digitālajām blokķēdes vienībām.

Pēdējos pāris gados virtuālā pasaule arvien biežāk kļūst tuvāka par oflainu – to ievērojami sekmē sociālās distancēšanās un masku lietošanas realitāte. “Pandēmija radījusi labvēlīgu vidi bez darba palikušiem māksliniekiem, kuri var monetizēt savu darbu,” secina ConsenSys analītiķi. Interese par NFT parādījusies uz eksplozīvās kriptovalūtu tirgus eksplozīvās izaugsmes fona, piebilst Business Insider eksperti.

COVID-19 laikā fondu tirgus indikatori manāmi pieauga, līdz ar to investori droši sāka meklēt arvien riskantākas un interesantākas pelnīšanas metodes – no sporta apaviem un ielas modes līdz vīniem un mākslas priekšmetiem. Cenu lēcieni kriptovalūtu pasaulē noveda pie tā, ka pēdējā laikā bitkoinu īpašniekiem parādījās daudz “liekās naudas”.

Šis ir visoptimālākais laiks, kad pievērsties kriptomākslai: jau izveidojusies noteikta kopiena, viena pēc otras parādās publikācijas, uz jebkuru jautājumu rodama atbilde.

“Neviens nav izmainījis pasauli, darot to pašu, ko visi pārējie”

Tagad arī luksusapģērbu zīmoli, profesionālā sporta komandas, videospēļu radītāji, nekustamā īpašuma kompānijas digitālajās izsoļu platformās pārdod tokenus, ko bieži izmanto digitālo objektu – pikseļu avataru, bieži vien amizantu video un gifu, jaunas mūzikas, tvītu un pat domēnu – iegādei.

Marta sākumā tika realizēti daži komiksi ar DC personāžu Brīnumsievieti – kolekcija tika veltīta cīņai par sieviešu tiesībām un iespējām. Bijušā DC mākslinieka Hosē Delbo un kriptomākslinieku Hackatao kopējā darba rezultāts naudas izteiksmē – 1,85 milj dolāru.

Summa, par kādu The New York Times pārdeva savu rakstu par NFT, izrādījās pārsteidzoša – 560 tūkst dolāru. Šovs Saturday Night Fever pat izveidoja skeču par tokenu tēmu – tas pēc tam NFT formātā izsolē tika iegādāts par apmēram 360 tūkstošiem dolāru. Savukārt amerikāņu žurnāls Time marta beigās izsolē tokenu formātā piedāvāja uzreiz trīs savus vākus. Tos greznoja virsraksti “Vai Dievs ir miris?” (1966.), “Vai patiesība mirusi?”, kas parādījās Donalda Trampa prezidentūras pirmajā gadā; vēl viens vāks ar virsrakstu “Vai tradicionālā nauda ir mirusi?” tika radīts īpaši NFT izsolei.

Šī marta sākumā Džeks Dorsijs elektroniskajā izsolē piedāvāja pašu pirmo ierakstu tviterī “Just setting up my twttr”. Pēc tirgošanās sesijas, kas beidzās 21. martā – tieši 15 gadus pēc šī tvīta publicēšanas – Dorsija uzrakstītos 5 vārdus iegādājās Malaizijas kompānijas Bridge Oracle – tās produkts kriptovalūta, kas iestrādāta TRON blokķēdē – vadītājs Sina Estavi.

gada 12. martā miljardieris un investors Marks Kjūbans par 1,7 tūkst dolāru izlika pārdošanā vienu no saviem motivācijas citātiem – “Neviens nav izmainījis pasauli, darot to pašu, ko visi pārējie”. Protams, ka NFT formātā. Līdztekus citātam investors izvietoja vēl divas lotes. Viena no tām – motivācijas video Dalasas basketbola komandai Mavericks The UnderDog has spoken, kas sākotnēji novērtēta par 2370 dolāriem. Otra – 30 sekunžu video MavsSunsGameDayExperience, kurā komandas basketbolisti triec grozā uguņojošas basketbola bumbas – nesen tika pārdota par vairāk kā 1300 dolāriem.

Pēc Kjūbana domām, NFT popularitāti iespējams salīdzināt ar pirmajām interneta eksistēšanas dienām. Kjūbans izteicies: ja biznesu sāktu tagad, tad viņš koncentrētos uz jaunajām tehnoloģijām – blokķēdi, viedajiem kontraktiem un NFT.

Argentīnas dizaineris Andress Raizingers notirgojis digitālo mēbeļu kolekciju par 450 tūkst dolāriem, savukārt kanādiešu māksliniece Krista Kima par pusmiljonu dolāru pārdevusi digitālo māju. Lote būtībā bija uz Marsa “esošas” mītnes 3D modelis un to izceļ apstāklis, ka šis ir pirmais darījums ar nekustamo īpašumu NFT formātā.

Parādās arvien vairāk ekstremāli eksotisku NFT piedāvājumu. Piemēram, 2020. gada rudenī kāds platformas Rarible izsolēs tirgoja savu ķermeni pa gabaliem – tetovēšanai. No pārdevēja varēja nopirkt, piemēram, krūtis, nosūtīt attēlu – un šis tirgotājs patiesi to sev uztetovēja; vesela virkne lietotāju uz viņa ādas atstāja savus “avatarus”. Tagad pārdevējs no izsolēm pazudis – acīmredzot, ķermenis beidzies.

Bīplomānija tuvplānā

Kad tika paziņots par Beeple darba Everydays: the first 5000 days parādīšanos izsolē, mākslinieka aktīvā jau bija dažas skaļas NFT realizācijas – ieskaitot pēdējām ASV prezidenta vēlešanām veltītu 10 sekunžu video CROSSROADS, kas tika pārdots par 67 tūkstošiem dolāru plus autoratskaitījumus 10% apmērā Maikam Vinkelmanam no katras tālākpārdošanas reizes.

Vēl pērnajā decembrī Vinkelmana loti MF Collection tieši par 777 777,77 dolāriem iegādājās Tims Kangs. “Digitālie mākslinieki nav saņēmuši to, kas viņiem pienākas. Viņi strādā cilvēku labā un vienlaikus negūst atzinību,” komentēja Kangs, kurš iegādājies vairāk kā 200 mākslas tokenu. Vienlaikus, pētot viņa biznesus, uz Tima Kanga aktivitātēm var palūkoties no cita redzes leņķa: viņš 2016. gadā investējis kriptovalūtā Ethereum, bet tieši ar to tiek apmaksāts milzums NFT darījumu.

Digitālā biznesa profesionāļi bija pārliecināti, ka kriptokomūna neļaus darbam Everydays: the first 5000 days, kas kļuvis par Christie’s loti, tikt pārdotam zemāk par 10 miljonu latiņu. Vienlaikus cenas griestus prognozēt neiedrošinājās neviens: pirmoreiz izsoļu nama vēsturē likmes varēja izdarīt kriptovalūtā; tiesa, komisiju gan vajadzēja nomaksāt “dzīvajā naudā”.

Kriptomiljonāri, kas jau izsenis investējuši digitālajās valūtās, ar entuziasmu attiecas pret jebkuru iespēju sekmēt jebko, kas saistīts ar viņu iemīļoto darbības lauku. Saprotams, šie bagātnieki nevarēja stāvēt malā, kad vienā no vissenākajiem izsoļu namiem pirmoreiz norisinās kaislības ap digitālo darbu. Saskaņā ar Christie’s statistiku, Everydays: the first 5000 days pārdošanā ņēma dalību 91% iepriekš šajā izsoļu namā nepieredzētu klientu, bet 64% dalībnieku bija jaunāki par 40.

Tieši vienu soli no uzvaras palika 31gadīgais Ķīnas kriptobiznesmenis Džastins Sans, kurš 3 gadus pēc kārtas iekļuvis ķīniešu Forbes sarakstā “30 under 30” un kļuvis slavens kā kriptoplatformas TRON un mobilās aplikācijas Peiwo izveidotājs. Sans savulaik izsolē par 4,5 milj dolāru nopircis iespēju pusdienot kopā ar investīciju pasaules guru Vorenu Bafetu, taču pēc tam no tās atteicās.

Tomēr noslēdzošo likmi – plus 250 tūkstošu – izsoles pēdējās sekundēs izdarīja Metakovan. Aiz šī pseidonīma slēpjas Singapūras uzņēmējs Vinešs Sundaresans, kura bizness ir blokķēdes joma. Gan no Silīcija ielejas nākušu, gan kriptotehnoloģiju pasaulē iesaistījušos investoru īpatnība ir tā, ka viņi vieglu roku var notērēt miljonus jaunam digitālam investīciju projektam, taču praktiski nekad neiegādājas fiziskus un taustāmus mākslas darbus.

Ar to saistāms savdabīgais fakts, ka, piemēram, Palo Alto visas tradicionālās mākslas galerijas nespēj izdzīvot un viena pēc otras tiek slēgtas klientu trūkuma dēļ. Tiklīdz lietas grozās ap digitālo mākslu, kur liela loma tehnoloģijām, šīs nišas biznesmeņi gatavi šķirties no ievērojamiem līdzekļiem. Viņi uzskata, ka ar šādiem pirkumiem ieraksta savu vārdu vēsturē un piesaista uzmanību ne vien sev, bet arī saviem projektiem.

Kas pārvalda tokenu tirgu

Ne visu NFT pircēju acīs mākslinieciskā komponente ir izšķirošā. Bagātākās NFT klientu grupas uzmanību elektroniskās tirdzniecības laukumos galvenokārt piesaista akcijas, obligācijas un dividendes; tomēr reizēm viņi sevi dēvē par kolekcionāriem. Līdztekus dažādām kriptovalūtām šādi kriptokolekcionāri mēdz iegādāties arī mākslas objektu tokenus.

Eksistē dažādi NFT iegādāšanās motīvi. Šajā nišā līdztekus tradicionālajiem kolekcionāriem parādījušies profesionāļi, kuri pērk, pārdod, pārpārdod. Vieni kolekcionē sava prieka pēc, otri – profesionāļi – ir pārliecināti, ka pārdos tokenus dārgāk un iegādājas tos pelnīšanas nolūkā, tādējādi pārtiekot tieši no šiem ienākumiem. Šī biznesmeņu strāta ir liela un tā pārvalda lielu naudu.

To cilvēku skaits, kas orientējas mākslā un ar to nopelna, ir salīdzinoši neliels. Lielākā daļa, kuru vidējais pirkuma čeks ir 300-400 dolāru, tokenus iegādājas tādēļ, ka tie viņiem vienkārši rada estētisku baudu. Taču naudas izteiksmes ziņā “profesionālo kolekcionāru” nelielā grupa paveic vairāk – tāpēc, ka gatava piedalīties dārgās izsolēs ar miljoniem.

Vairāksolīšanās, kurās Beeple pirmie darbi tika pirkti par 1-3 miljoniem dolāru, dominēja profesionāļi, nevis tie, kam vienkārši patika mākslinieka darbi. Tieši viņi radīja bīplomāniju, tieši viņi gatavi ne vien dominēt “dārgajās” digitālo izsoļu platformās, bet arī ielauzties Christie’s, Sotheby’s un Phillips tokenu vairāksolīšanās.

Pasaule, uz kuru fiziskie ierobežojumi neattiecas

Vienlaikus nenoliedzama ir NFT idejas eksistence ilgtermiņā. Šie tokeni sniedz iespēju gūt precīzu informāciju par mākslas darba autentiskumu un tā autoru. Piemēram, tokenizējot skaņdarbus, to ierakstu atskaņošanas procesā pleijeris pārbaudīs, vai attiecīgā kompozīcija ir oriģināls vai nelikumīgi kopēta. Pirmajā gadījumā pleijeris to spēlēs, pretējā gadījumā nebūs dzirdama ne skaņa – tas sekmēs mūzikas industrijas uzplaukumu.

Turpmākajos 5-7 gados blokķēdei jāpadara drošākus mākslas procesus. Ikvienam pieejama datu bāze ļaus glabāt informāciju par mākslas darbu izcelsmi, uzzināt, kas ir mākslas objekta īpašnieks, kam pieder autortiesības, izsekot visām visām ar darbu saistītajām transakcijām un noskaidrot provenansi – līdzdalību izstādēs, publikācijas katalogos.

Šāda datu bāze aizsargātu māksliniekus un viņu mantiniekus no nelikumīgām pārdošanām, arī situācijās, kad pēc izstādes beigšanās mākslas objektu ilgi neatgriež īpašniekam – tādējādi tālākā perspektīvā māksliniekiem un kolekcionāriem parādītos lielāka gatavība darbus nodot ekspozīcijām un izstādēm. Bāze palīdzēs saņemt autoratskaitījumus, tostarp tālākpārdošanas gadījumos.m

Lai arī – kā vēsturē jau daudzreiz pieredzēts – var apšaubīt augstās mākslas darbu cenas izstādēs, tomēr NFT masveida tirdzniecība jau kļuvusi par daudzu kolekcionāru un investoru aizraušanos un neapstrīdamu faktu. Ļoti iespējams, ka šobrīd tokeni atrodas popularitātes viļņa virsotnē, kas pēc kāda laika var plakt.

Tikpat iespējams, ka NFT ēra tikai sākusies. Lielākajai daļai mākslinieku un kolekcionāru tokenu tirgus ir kas absolūti jauns – šī taču ir pasaule, uz kuru fiziskie ierobežojumi neattiecas.

Autors: Agnis Buda,  žurnālists ar Latvijas universitātē gūtu ekonomista izglītību; vadījis četrus Latvijas plašsaziņas līdzekļus galvenā redaktora statusā