24 November 2023
Ziņas un Viedokļi
Vai obligācijām joprojām ir vieta tavā portfelī?

Dramatiskais 2022.gads

2022. gads bija sāpīgs ne tikai akciju investoriem, bet arī obligāciju turētājiem, jo ierastā zemā korelācija starp abām aktīvu klasēm pārtrūka, un pieredzējām smagus zaudējumus abās aktīvu klasēs. Īpaši smaga situācija bija tiem, kuriem tuvojās pensija, jo viņi pieredzēja, kā viņu it kā konservatīvi pārvaldītais pensiju fondu kapitāls tiek izpostīts.

Obligācijas, ko parasti uzskata par aizsardzību pret risku, piedzīvoja vērtības kritumu, kas bija līdzvērtīgs akciju vērtības kritumam. Tas ietekmēja emocionāli, jo uz obligācijām tika liktas lielākas cerības nekā uz akcijām, kuras bieži tiek uzskatītas par nestabilākām.

2022. gads obligācijām bija vissliktākais gads vēsturē (sk. 1. att.). Pat 1980. gadā, kas tika uzskatīts par obligācijām ļoti nelabvēlīgu gadu, situācija nebija tik smaga. Inflācija un attiecīgi procentu likmju kāpums darbojās kā obligāciju vērtības pasliktināšanās katalizatori. Ārkārtīgi straujais procentu likmju kāpums bija galvenais faktors, kas noteica strauju obligāciju cenu kritumu. Tas bija vēsturiski nozīmīgākais procentu likmju kāpums, jo tikai nedaudz vairāk nekā gada laikā efektīvā federālo fondu likme pieauga par gandrīz 5%.

1. attēls: Gadi, kas klasificēti pēc Vanguard Total Bond Index gada reālās peļņas

Avots: Target Data Solutions, Nasdaq

Akcijas un obligācijas

Dažādu aktīvu kategoriju iekļaušana portfelī nodrošina diversifikāciju, stabilitāti un samazina būtisku vērtības samazinājuma risku. Priekšnoteikums šo priekšrocību sasniegšanai ir neperfekta korelācija, vēlams, zema vai pat negatīva korelācija. Akcijas un obligācijas jau ilgu laiku ir populāra kombinācija, piemēram, klasiskais 60/40 portfelis, tieši tāpēc, ka tas nodrošina šāda veida korelāciju. Kopš 2004. gada korelācija starp šīm divām aktīvu klasēm ASV ir bijusi 30%, Eiropā – 18%, bet attīstītajās valstīs – 31%. Kā parādīts 2. attēlā, priekšrocības ir acīmredzamas, ko sniedz obligāciju iekļaušana portfelī. Obligācijas darbojas kā aizsardzības vairogs tirgus lejupslīdes laikā, kā minēts iepriekš (izņēmums ir 2022. gads).

2. attēls: Obligāciju un akciju gada rezultāti (Obligācijas: USD, akcijas – MSCI World Gross return, USD).

Avots: Alphinox

Vai 60/40 stratēģija ir sabojāta?

No 1982. līdz 2021. gadam obligāciju vidējais ienesīgums bija 6,2 %, kas nav tālu no 7,4 % vidējā gada ienesīguma, ko nodrošina akcijas. Šo periodu bieži dēvē par obligāciju ieguldītāju “zelta laikmetu”, un tas kalpo kā pierādījums tam, ka vēsturiski kopš 1900. gada vidējā reālā obligāciju peļņa bija tikai 0,6%. Tomēr, kas sagaida nākotnē, ja pašreizējās augstās procentu likmes saglabāsies vismaz kādu laiku?

Vēsturiski obligācijas ir nodrošinājušas zināmu aizsardzību pret akciju tirgus lejupslīdēm. Kopš 2004. gada obligāciju svārstīgums ir bijis aptuveni trīs reizes mazāks nekā akciju svārstīgums. ASV obligāciju svārstīgums ir 5% salīdzinājumā ar 16,9% akciju svārstīgumu, savukārt Eiropā tas ir 5,9% salīdzinājumā ar 17,4% akciju svārstīgumu. Nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka šai situācijai vajadzētu krasi mainīties, padarot obligācijas par “sabojātu” aktīvu klasi. Obligāciju segments ir labā pozīcijā, lai atgūtu stabilitāti pēc 2022. gada vētrainajiem notikumiem. Joprojām dzīvotspējīga ir 60/40 akciju/obligāciju stratēģija; tomēr obligāciju sadalījumam ieguldījumu portfelī jābūt atkarīgam no laika horizonta un riska tolerances.

Kvalitātes statusa nozīme

Obligāciju kvalitātei noteikti jāpievērš uzmanība, jo tā ne vienmēr precīzi atspoguļojas kredītreitingu aģentūru piešķirtajos kredītreitingos. Vēsture ir iemācījusi mums neuzticēties šiem reitingiem pilnībā, bet pašiem veikt kvalitātes novērtējumu. Piemēram, 2007. gada janvārī S&P 500 finanšu uzņēmumu obligāciju vidējais reitings bija stabils A līmenis. Tomēr īsā 1,5 gadu laikā tas strauji nokritās līdz BBB+, pilnībā izlaižot A- reitinga kategoriju. Turklāt jāatzīmē, ka augstāki reitingi parasti nesamērīgi koncentrējas finanšu sektorā un starp lielāka izmēra uzņēmumiem, kā parādīts 3. attēlā.

3. attēls: S&P reitingu sadalījums atkarībā no uzņēmuma lieluma, 2022. gads.

Avots: Hérens Quality AM

Lielāka uzmanības veltīšanu emitenta bilances kvalitātei un spējai radīt naudas plūsmu stimulē makroekonomiskā situācija. Pēdējās desmitgades laikā procentu likmes bija rekordzemas, stimulējot aizņemto līdzekļu izmantošanu – maksātspējas rādītāji ir pasliktinājušies (4. attēls).

4. attēls: MSCI World indeksā ietilpstošo uzņēmumu aktīvu attiecība pret pašu kapitālu un neto parāda attiecība pret pašu kapitālu

Avots: Hérens Quality AM

Nobeigumā var teikt, ka, ņemot vērā augstākas procentu likmes, kas tuvojas savam maksimumam, obligācijas sniedz pievilcīgas perspektīvas, un sagaidāms, ka tās joprojām nodrošinās lielus diversifikācijas ieguvumus akciju portfelim. Tomēr augstākas procentu likmes nozīmē arī to, ka aizņemšanās tagad ir dārgāka. Apvienojumā ar vāju tautsaimniecību un sliktākiem maksātspējas rādītājiem tas var palielināt obligāciju emitentu bankrota risku. Tāpēc uzņēmumu kvalitātes analīze, lai noteiktu obligācijas ar labu ienesīguma un riska attiecību, vēl nekad nav bijusi tik svarīga

Autors: Alphinox komanda, alphinox.com