Pāvels Rebenoks, Olainfarm padomes priekšsēdētājs, ekskluzīvā intervijā portālam naudaslietas.lv pastāsta par veiktajām pārrunām ar investoriem un ārkārtas akcionāru sapulci, par to, vai notikusi īpaša spēle ar akcijām, kā arī par turpmākajiem būtiskajiem farmācijas koncerna attīstības virzieniem.

Olainfarm padomes locekļi novembrī divas nedēļas veda pārrunas ar iespaidīgu investoru skaitu. Kā tās sekmējās?

Mēs apbraukājām praktiski visus mazākuma akcionārus un lielākos investorus – gan esošos, gan potenciālos. Tajā skaitā tikāmies ar lielu investīciju fondu, skandināvu pensiju fondu pārstāvjiem. Kopumā norisinājās ap 40 tiešu pārrunu ar ieguldītājiem Zviedrijā, Somijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, protams, arī Latvijā. Patiešām tika izrādīta ļoti liela interese, izskanēja ārkārtīgi nopietni pārdomāti jautājumi.

Šī bija ļoti sagatavota publika, jo tā zināja par Olainfarm faktiski visu, pie tam ļoti detalizēti. Norisinājās smagas pārrunas, kas parasti ilga stundu-pusotru. Investori bija lietas kursā gan par skandāla aspektu, gan par negatīvā informācijas fona radīšanu, viņi labi pārzināja koncerna uzņēmumus – ko tie ražo, kā ražo, kādi ir tirgi, kādas problēmas, kādi riski. Sarunas bija ļoti interesantas un pamācošas, to gaitā mēs paudām savu vīziju – ko gribam darīt un kā mēs redzam uzņēmumu tuvākajā un tālākajā nākotnē.

Es investorus pārliecināju par to, ka iepriekšējo nedēļu minikonfliktus akcionāru starpā raksturo pārejoša tendence un , ka tie faktiski neatstāj nekādu iespaidu uz uzņēmuma darbību. Ļoti labi nospēlēja arī oktobra indikatori – mums bija 34% apgrozījuma pieaugums pret attiecīgu 2017. gada periodu, kas ir daiļrunīgs rezultāts. Es pat neteiktu – padomes darbam, bet gan padomes, gan valdes, gan darbinieku kopējām pūlēm.

Kā jūs komentētu garāku uzņēmuma apgrozījuma dinamikas nogriezni?

Raugoties gada griezumā, 10 mēnešu laikā sasniegts pieaugums 7% apjomā. Jebkurā gadījumā tendence skaidra – procenti ir diezgan labi, izaugsme ir, jo pirmais pusgads uzrādīja 4% pieaugumu. Ņemot vērā gan ģeopolitiskās norises, gan arī situāciju uzņēmumā, neviens nebrīnītos, ja izaugsme būtu tuva nullei vai ar mīnuszīmi. Tomēr esam nodemonstrējuši labu rezultātu, un izskatās, ka tendence saglabāsies – tātad gadu noslēgsim ar labiem indikatoriem.

Šeit jāatzīmē, ka Olainfarm ilgstoši veiksmīgi sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas uzņēmumam iepriekšējos gadus ļāvusi papildus palielināt realizāciju par ap €3 milj. Šogad kontrakts mums ir spēkā, taču patlaban nomainījusies PVO iegādes sistēma un struktūra, līdz ar to noiets šajā kanālā 2018. gadā faktiski bija tuvu nullei. Tādējādi šogad mums pie visiem pārējiem stabiliem rādītajiem it kā bija jāpiedzīvo realizācijas kritums par dažiem procentiem. Neraugoties uz to, kopējie rezultāti ir ar pluszīmi.

Faktiski pazaudējot vienu kanālu, mēs noieta līmeni kompensējām citos. Mums ir apgrozījuma izaugsme Eiropā, parādījusies Japāna – šeit, protams, nav tik lieli noieta apjomi kā Krievijā vai Latvijā, taču jebkurā gadījumā vairāku valstu tirgi uzrādījuši izaugsmi par dažiem procentiem.

Ko gribat pateikt par Olainfarm akciju kursa pārkāpšanu €7 atzīmei?

Darbs, ko mēs veicām septembrī, nostabilizējot situāciju un apliecinot, ka uzņēmumam beidzot parādījušies saimnieki – es teiktu, pirmkārt, Irinas Maliginas personā -, kas tiešām grib Olainfarm nevis pārdot un izsaimniekot, bet gan turpināt tā darbību, radījis ticību gan uzņēmuma darbiniekiem, gan vadītājiem, noticējuši arī investori.

Ja aplūkojam rezultātus biržā – akciju kursu esam izrāvuši no bedres. Jaunās padomes darba uzsākšanas brīdī tika runāts par to, ka notiek virzība uz nekurieni, tobrīd arī akciju kurss neatspoguļoja uzņēmuma faktisko stāvokli. Tajā laikā tika radīts tāds informatīvais fons, ka ticības nebija gandrīz nevienam, plosījās akcionāru kari un valdīja haoss.

Tagad kļuvis acīmredzams, ka kopš oktobra vidus uzņēmuma akcijas raksturo vienīgi izaugsmes tendence, ir ļoti patīkami, ka tā stabilizējusies. To apliecina arī Baltijas banku analītiķu sniegtā informācija: spriežot pēc tā, kā uzņēmums strādā, kā arī analizējot tirgu un citus datus, šie eksperti nonāk pie secinājuma, ka Olainfarm akciju cena faktiski atbilst €9-10 līmenim. Šis ir pozitīvs signāls. Mūsu vērtspapīri šobrīd ir pietiekami nenovērtēti un cilvēki, kas tajos tagad investē, var gūt €2-3 lielu peļņu uz akciju samērā īsā laika posmā.

Kā norisinājās 22. novembra ārkārtas akcionāru sapulce, kas tika sasaukta pēc Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pieprasījuma?

Viņu izvirzītā darba kārtība bija grozījumi statūtos, padomes atcelšana, revīzijas komitejas atcelšana, kā arī prasības celšana pret esošo padomi par kaut kādu mistisku zaudējumu nodarīšanu, kas tā arī netika identificēti. Arī akcionāru sapulcē jautājuma izvirzītāji nevarēja pateikt, kādus zaudējumus un kam esam nodarījuši.

Uz šo sapulci bija atbraukuši samērā daudz ārvalstu investoru ar ļoti dažādām akciju paketēm, tajā tika pārstāvēti 82% akcionāru kapitāla, kas faktiski ir ļoti reprezentabla klātbūtne. 76% kapitāla īpašnieku nobalsoja pret piedāvāto darba kārtību, pret statūtu grozījumiem, kas tiešām uzņēmuma darbību nesekmētu. Tāpat tika noraidīta padomes un revīzijas komitejas atcelšana, kā arī tika noraidītas prasības pret padomi.

Iepriekš notikušajā 4. septembra akcionāru sapulcē, kad mūs ievēlēja, arī bija mēģinājums izvirzīt kā dienaskārtības jautājumu šos statūtu grozījumus – arī toreiz tas tika noraidīts. Šoreiz piedāvājums bija tieši tāds pats un faktiski no to pašu cilvēku puses. Īsumā grozījumu ideja ir sekojoša: valdes sastāvu samazināt no septiņiem cilvēkiem uz pieciem, plus garš saraksts ar darījumiem, ko valdei nāktos saskaņot ar padomi, pirms tā varētu tādus slēgt.

Ja tiktu izvirzīti zināmi ierobežojumi naudas izteiksmē vai darījumu nopietnības ziņā, to vēl varētu saprast. Jebkurā gadījumā mums valdes reglamentā daļa no šiem ierobežojumiem jau eksistē, līdz ar to tos iekļaut statūtos nav nekādas nepieciešamības. Skaidrs, ka valde strādā kopā ar padomi, sadarbojas ar to un informē to, sekojoši nekāda informācijas slēpšana šeit nepastāv – padome par visu ir informēta un jebkurā gadījumā uzņēmuma attīstība ir mūsu kopējs darbs. Mēs nedarbojamies viens pret otru, bet strādājam kopā.

Grozījumi paredzētu, ka elementāru līgumu vajadzētu saskaņot ar juristiem vai konsultantiem – pat neatkarīgi no summas. Šāda pieeja biznesu padarītu diezgan lēnīgu un uzņēmuma struktūra ļoti atgādinātu valsts pārvaldi, kad procesi norisinātos lēni un birokrātiski, nevis atbilstīgi 21. gadsimta konkurences videi. Mēs tiešām uzticamies valdei, un mums nav nekāda pamata atļauties apšaubīt tās kompetenci un godaprātu.

Jābūt mēra sajūtai – ieteiktajos statūtu grozījumos šis aspekts bija ļoti pārspīlēts. Līdz ar to, protams, šāds priekšlikums tika pilnībā noraidīts.

Šī ārkārtas sapulce visdrīzāk jau pirms tās sākšanās nokļuva šā gada pašā topa virsotnē – sagaidāmo akcionāru spraigo diskusiju un izvēļu dēļ.

Padomes locekļi tajās neiesaistījās. Mūsu viedoklis bija skaidrs, tas vairāk vai mazāk iepriekš tika pausts. Mums bija interesanti klausīties, ko domā mazākuma akcionāri, kuri tiešām ar mums nav nekādi saistīti. Es gribētu īpaši atzīmēt divus no viņiem, kas izteicās publiski un tiešām pauda atbalstu tam kursam un virzienam, ko uzņēmusi jaunā padome.

Viens no viņiem ir ilggadējs akcionārs ar samērā lielu vērtspapīru paketi – Eduards Henrici. Viņš pateica, ka, iepazīstoties ar izvirzītajiem darba kārtības jautājumiem, nācis pie slēdziena, ka to ierosinājušās personas, kas neko nesaprotot no biznesa. Proti, statūtu grozījumi uzliktu valdei tādus grožus, ka tai visu laiku būtu jāatskaitās padomei un nepārtraukti jāsaskaņo vienkārši darījumi. Tas nozīmētu, ka padome faktiski pārvērstos par valdi, kas nav normāli – padomei ir citas funkcijas.

Līdztekus cits akcionārs – Mārcis Miķelsons -, sapulcē pārstāvot visai ievērojamu balsu skaitu, arī izteica sašutumu par šiem darba kārtības jautājumiem. Viņš tāpat pauda atbalstu esošajai padomei un lūdza pārējos akcionārus tiešām apdomāties un noraidīt izvirzītos priekšlikumus. No pretējās puses uzstājās vienīgi advokāts Haralds Velmers.

Zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons un akcionārs Eduards Henrici ir zināmi un cienījami cilvēki, kuri kompetenti argumentēja, kāpēc izvirzītos priekšlikumus būtu jānoraida. Zālē bija reprezentēti ap 15% ārvalstu kapitāla, skandināvu fondu pārstāvji uz vietas vēlējās saprast notiekošo. Viņiem atbalstot mūsu pozīciju, balsu skaits un pārsvars tiešām izrādījās graujošs. Tā kā sapulcē bija klātesošs nozīmīgs mazākuma akcionāru skaits, mēs tiešām izjūtam, ka esam saņēmuši ļoti lielu uzticības kredītu un mēs noteikti to attaisnosim.

Secinājums par sapulcē notikušajām diskusijām faktiski ir šāds. Par darba kārtību, ko piedāvāja Nika Saveļjeva un Emīlija Anna Maligina, nobalsoja vienīgi viņas, visi pārejie klātesošie akcionāri šo darba kārtību noraidīja, kas ir ļoti svarīgi – patiešām visi sadarbības partneri šo sapulci gaidīja ar pastiprinātu interesi. Saprotu, ka viņi varēja rēķināties ar mūsu teikto un cerēt uz darbiem, taču viņiem ļoti svarīgi bija redzēt, kā aizritēs šī sapulce. Šobrīd visiem skaidrs, ka situācija ir stabila, un ka mēs tiešām esam tie, ar ko var runāt un rēķināties. Mēs savu vārdu turam un mūsu nodomos, par ko mēs paziņojām pirms dažiem mēnešiem, nekas nav mainījies. Domāju, uzņēmuma rezultāti nākotnē būs tikai labāki.

Vai šo var uzskatīt par līdz šim visplašāk pārstāvēto akcionāru sapulci?

Mēs to neesam pārbaudījuši, taču es teiktu, ka 82% ir ļoti daudz. Domāju, ka šāds īpatsvars ir tuvu rekordam, jo sasaukt visu 100% kapitāla pārstāvju nekad vienkārši fiziski nav iespējams. Prakse apliecina, ka parasti ierodas kādu 52-60% balsu pārstāvji. Investoru interese izrādījās ļoti liela un par to patiesībā prieks. Protams, savdabīgi, ka tie divi akcionāri, kas ierosināja grozījumus, nesaprot, ka ar savām aktivitātēm nodara pāri uzņēmumam un paši sev.

Vienlaikus jāatzīst, ka pēdējā laikā šāda veida retorika publiskajā telpā ir mazinājusies un izzūd. Varbūt tomēr šie akcionāri sāk pārvērtēt situāciju, jo mēs arī viņus esam aicinājuši uz dialogu, sadarbību un izpratni. Jāņem vērā, ka 22. novembra sapulce tika sasaukta divus mēnešus iepriekš, brīdī, kad mēs tikko bijām ievēlēti – līdz ar to, protams, tā bija cita situācija. Tagad viņi skaidri redz notiekošo, jo mēs šobrīd biržā esam pacēluši akciju cenu. Tas nozīmē, ka naudas izteiksmē viņu – kā investoru ar diezgan lielu akciju skaitu – turība ir augusi.

Brīžiem tika runāts par īpašu spēli uz Olainfarm akciju pazemināšanu – vai tāda tiešām notikusi?

Mēs esam tikušies arī ar tiem ieguldītājiem, kas pārdevuši savas akcijas. Viņi izskaidroja savu pozīciju, kādēļ tā rīkojušies – nenoteiktības un neskaidrības dēļ. Vērojot patlabanējās norises, es neizslēdzu iespēju, ka šie investori šobrīd atkal uzpērk mūsu akcijas. Jāņem vērā, ka Olainfarm faktiski ir lielākais spēlētājs, kas kotējas Rīgas biržā – free float sastāda apmēram 30% un mūsu vērtspapīru vidējais dienas apgrozījums ir €50-60 tūkstoši, kas faktiski ir ļoti daudz.

Mazie tirgus dalībnieki šajā gadījumā nevar uzspēlēt uz kursa maiņu, jo faktiski nav ar ko – vajadzīgs ļoti liels resurss. Līdz ar to mēs varam secināt, ka sākotnējais akciju kritums bija objektīvs investoru vidū valdījušo baiļu un neizpratnes dēļ. Tas pats jāsaka par mūsu vērtspapīru kursa izaugsmi – nedz mēs to varam mākslīgi kontrolēt, nedz ietekmēt, jo šāds līdzekļu apjoms mums nav pieejams.

Līdz ar to akciju kursa izaugsme vienkārši ir lielo fondu veikto ieguldījumu rezultāts, jo atļauties uzpirkt akcijas par €70 000 dienā kādai fiziskai personai vai pat Latvijas kompānijai nav pa spēkam.

Ar šādu miljardus un desmitiem miljardu kontrolējošo fondu pārstāvjiem esam tikušies. Faktiski jebkurš no viņiem var atvēlēt kādu daļu resursa Olainfarm akciju pirkšanai – šobrīd tas tiešām arī notiek. Kurš to dara, mēs pagaidām nezinām, taču ar laiku tas būs ieraugāms akcionāru reģistrā.

Starp citu, investoriem esam skaidri pauduši savu pozīciju un apsolījuši, ka mūsu dividenžu politikā nekas nemainīsies – jo Olainfarm arvien bijis slavens ar to, ka dividendes maksājis faktiski katru gadu, un arī nākamais gads nebūs izņēmums. Šobrīd arī redzam, ka peļņa mums būs plānotajās robežās un attiecīgi tiks atvēlēta nauda dividenžu izmaksai – akcionāri, kas ir investējuši, sev nodrošinās ne vien akcijas cenas pieaugumu, bet arī dividendes, kas jebkurā gadījumā ienes ievērojami vairāk, nekā kāds bankas procents vai depozīts. Tāpēc šis ir diezgan interesants veids tiem, kuru rīcībā ir brīvi līdzekļi, ieguldīt naudu un tādējādi gūt peļņu.

Ņemot vērā, ka mūsu akciju apgrozījums biržā ir pietiekami liels, ieguldījums tajās vienlaikus ir diezgan likvīds – summu, kas ir €100 000 robežās, pārvērst naudā iespējams diezgan ātri. Ja runājam par mazākiem investoriem ar līdz €10 000 lielām paketēm – un tādu ir diezgan daudz -, tad viņi pie skaidras naudas var tikt faktiski diennakts laikā. Tiešām apgrozījums biržā ir ļoti liels un problēmas nerada jautājums, vai Olainfarm akcijas kāds tiešām iegādāsies. Līdz ar to gan iespējams nopelnīt investējot, gan arī – ja vajag – ļoti ātri pārvērst akcijas naudā.

Starp citu, šis arī bija viens no būtiskiem punktiem pārrunās ar fondu pārstāvjiem. Mēs lūdzām izskaidrot, kādi būtu priekšnosacījumi tam, lai viņi investētu papildus līdzekļus. Atbilde – ļoti svarīgi, lai biržā būtu pietiekami liels apgrozījums. Faktiski viņi vēlētos dienas apgrozījumu, kas nedaudz pārsniegtu €100 000, un mēs tam esam tuvu. Tāpat arī esošie un potenciālie akcionāri vēlas stabilitāti un caurspīdīgu pārvaldi. Stabilitāti mēs nodrošinām un esam pietiekami caurspīdīgi. Un, protams, viņi grib skaidru dividenžu politiku. Tā ir apsolīta un ievērota faktiski visu laiku.

Arī 22. novembra sapulcē mēs akcionāriem vēlreiz apliecinājām, ka dividendes būs, uzņēmums strādā stabili un finanšu rādītāji ir ļoti labi, ka mēs diferencējam produktu riskus un domājam par to, lai Austrumu virziens nebūtu absolūtā prioritāte.

Ko jūs gribētu teikt par koncerna tālākās attīstības finansēšanas avotiem?

Nav izslēgts, ka tuvāko gadu laikā – tas gan nav attiecināms uz nākamo gadu – notiks jauna akciju emisija. Tiekoties ar investoriem, arī definējām, ka tiešām esam nostājušies uz agresīva investīciju ceļa – šis ir virziens, ko esam izvēlējušies, un ja būs labi piedāvājumi, tad mēs tos noteikti izmantosim. Kas attiecas uz naudas avotiem, tie var būt gan piesaistīti līdzekļi no bankām, fondiem, obligācijām, gan iekšējie resursi. Ja apspriežam iespējamu jaunu vērtspapīru emisiju, tad jāņem vērā, ka mums tās rezultātā varbūt parādīsies lielāks apgrozījums biržā.

Šādā gadījumā mēs varbūt kļūsim interesanti arī plašākam lielo investoru lokam. Ļoti lieli fondi faktiski negrib tērēt laiku, pievēršoties investīcijām, kas mazākas par €10 milj. Apjomīgāka un vērienīgāka pieeja ir pamats drošākai izaugsmei – cik no ar investoriem pārrunātā esmu sapratis, viņiem diezgan grūti atrast vienu miljonu, tikmēr 20-30 miljonu atrašana ir ievērojami mazāka problēma. Jo lielāka summa, jo vieglāk raisīt investoru interesi. Līdz ar to šobrīd pastiprināti strādājam pie jaunu projektu meklēšanas un radīšanas.

Kādi ir jaunumi attiecībā uz koncerna galvenajiem attīstības virzieniem?

Uz priekšu pavirzījies projekts veterinārijas preparātu izstrādes jomā. Šobrīd uzņēmumā strādā darba grupa un iesaistījušies pieaicināti speciālisti – veterinārārsti un veterinārijas jomas eksperti, speciālisti reģistrācijas jautājumos. Ir identificēti produkti, ar kuriem mēs varētu startēt tirgū.

Runājot par rūpnīcas iegādi Vācijā – šobrīd koncerna struktūrvienība Tonus Elast ļoti cer, ka mēs šo darījumu noslēgsim un iekļūsim Vācijas tirgū. Negribas solīt to, kā vēl nav, taču šīs sarunas ievirzījušās finiša taisnē.

Uzņēmumam, ar ko risinām pārrunas, protams, ir savi produkti un savs tirgus, bet jebkurā gadījumā – kas ir galvenais – tam ir tā sertifikātu bāze, kas padara mūsu produktus vienkārši pieejamus visā Vācijā. 5 gadu ilgā laikposmā mēs mēģinājām paši iziet attiecīgo sertifikāciju – neraugoties uz to, ka esam ES valsts, Olainfarm nekur neizdevās pavirzīties un nespējām ieiet šajā tirgū. Šobrīd, pateicoties vienam darījumam, mēs varam tiešām atvērt Vācijas tirgu.

Tā kā esam publiski paziņojuši, ka aplūkojam iespējas iegādāties jaunas rūpnīcas Rietumeiropā, parādījies ļoti daudz piedāvājumu. Mums atliek tiešām izvērtēt un atrast īsto starp ļoti dažādajiem piedāvājumiem – gan cenu, gan kvalitātes diapazonā. Šis noteikti būtu labs starta laukums jaunajai komandai, lai īstenotu izrāvienu. Mēs šobrīd runājam vismaz par 2019. gadu, šogad to vairs nevar paspēt veikt. Domāju, nākamā gadā mēs noteikti atradīsim kopsaucēju izteiktajiem piedāvājumiem un notiks attīstība šajā virzienā.